Intervija ar Karakudas redkolēģijas locekli, profesori Lindu Lauzi
Karakuda: Svinam februāri divu gadu jubileju. Bērns šajā vecumā jau staigā. Vai mēs arī jau ejam?
L.L.: Prieks, ka Karakuda ir uzsākusi drošu peldējumu, ka tai ir izveidojies savs darbu iesniedzēju un lasītāju loks un ka tā ir gatava atspoguļot gan sabiedrībā pamanītos notikumus un norises, gan māksliniecisku skatījumu uz dzīves īstenību.
K.: Kāds Jums ir bijis aizvadītais gads?
L.L.: Uz aizvadīto dzīves gadu atskatos ar gandarījumu. Par dažādiem latviešu valodas lietojuma jautājumiem ir runāts konferencēs Latvijā un Polijā, teiktais ir pārvērsts rakstu formā, no kuriem daļa jau ir ieraudzījusi dienasgaismu. Garākā periodā paveiktais ir izvērtēts Liepājas Universitātes Profesoru padomē, un notikusi pārvēlēšana uz nākamajiem sešiem gadiem.
Mūdienu tehnoloģiju laikmetā ļoti novērtēju klātienes sarunām veltīto laiku domu apmaiņā ar studentiem, kolēģiem, draugiem. Ir bijis daudz jauku tikšanos un īpašs notikums – „Dire Straits” koncerta apmeklējums Berlīnē.
K: Kādi darbi plānoti 2020. gadā?
L.L.: Šī gada darbiem plāns, protams, gatavs, dažus sarakstā jau var apvilkt kā paveiktus, tomēr atturos iepriekš skaļi runāt par iecerēm, kamēr vēl tās nav piepildījušās.
K.: Kuras no Karakudas publikācijām šķiet vislabākās?
L.L.: Man patīk Karakudas daudzveidība – gan pārdomas par aktualitātēm, gan radošās izpausmes prozā, dzejā, video. Manuprāt, nevajag salīdzināt. Katrai publikācijai ir sava vērtība.
K.: Ko un kā mēs vēl varētu uzlabot?
L.L.: Ieteiktu turpināt iesaistīt Karakudas lasītājus un rakstītājus kādās jaunās, interesantās akcijās. Iepriekš sanāca labs piedāvājums skaitīt ežus vai latviski sacerēt haikas.
K.: Vai studentu darbi kļūst labāki?
L.L.: Studentiem ir izdevies radīt lieliskus darbus arī tad, kad Karakuda vēl nebija dzimusi, un izdodas arī tagad, tāpēc atbildes vietā lai ir novēlējums studentiem uzdrošināties pamēģināt radīt savus darbus un tos publicēt.
K.: Karakuda rūpīgi seko Jūsu līdzdalībai Lustīgs Radio! Kāpēc izvēlējāties arī šādu interesantu līdzdalību radošajā darbā?
L.L.: Man patīk kantri mūzika, kuras smeldzīgās melodijas palīdz kādā skumjā brīdī, bet enerģiskie ritmi uzlabo noskaņojumu un dod jaunu spēku. Kantri mūzika piesaista arī tāpēc, ka vairākus gadus esmu dejojusi līnijdejas. Darbošanās Lustīgs Radio komandā ir mans vaļasprieks, kur raidījuma „Jubilāru dziesmas” veidošana paplašina redzesloku.
K.: Jaunieši tagad mazāk lasa, bet vairāk komunicē ar attēliem un filmām. Vai tas atstās iespaidu uz viņu valodas prasmēm?
L.L.: Komunikācijas veids mūsdienās strauji mainās ne tikai formas, bet arī satura ziņā. Esmu iesākusi pētījumu, vai sociālajās vietnēs Facebook, Twittercilvēki vēl izmanto vietniekvārdu jūs, vēršoties pie viena saziņas partnera. Par laimi, privātuma robežas internetā kā publiskā telpā pavisam nobrukušas nav, un latviešu valodā vēl tiek lietoti abi vienskaitļa 2. personas vietniekvārdi – tu un jūs. Pārsteidz dažādība rakstībā, par ko varētu diskutēt. Izrādās, ka ar lielo sākumburtu šo vietniekvārdu tradicionāli raksta ne tikai vienskaitļa, bet arī daudzskaitļa nozīmē, kas var radīt pārpratumus.
Pasliktinās garāka teksta uztvere – trūkst pacietības un laika izlasīt no sākuma līdz galam un iedziļināties lasītajā. Tomēr jaunieši ir dažādi, ir arī pozitīvi piemēri, tāpēc man negribas izteikt pāragras prognozes. Ticu, ka pavisam bez valodas nākotnē neiztikt.
K.: Ko Jūs novēlētu Karakudai dzimšanas dienā?
L.L.: Lai Karakuda veiksmīgi turpina iesākto! Lai lasītāja tikšanās ar Karakudu ir tik interesanta, ka gribas atgriezties vēl un vēl!
