Stāsts par to, kā es iemaldījos tirdzniecības centrā gada nepiemērotākajā brīdī.
Tas bija svētdienas rīts, kad konstatēju, ka manā ledusskapī neatradās neviena paša gabala sviesta. Un tas savukārt traucēja manam nodomam – cept plānās pankūkas sviestā –, kas jau bija kļuvis par brīvdienu rituālu. Tā nu devos uz tuvāko lielveikalu. Taču es pat nepaspēju tajā ieiet, kad mani jau ieskāva uzraksti – Atlaides! Atlaides! Atlaides! Pavasara izpārdošana!
Plakāti drukātos, masīvos neona burtos vilināja mani iekšā. Un tas nebija nekāds “Times New Roman” 14! Burtu izmērs sniedzās pāri manam augumam! Nekas cits neatlika, kā doties iekšā. Taču tas bija tikai sākums! Viss lielveikals sludināja – “par puscenu!” Un pat manekeni nobālēja sarkano izkārtņu priekšā!
Centos apiet visus iespējamos stendus, kuros man kaut ko piedāvāja. Pats galvenais – par puscenu! Neveiksmīgi! Viss lielveikals smaržoja pēc izpārdošanas! Jutu, ka netieku tālāk par veikaliem “Douglas”, “AlanDeko”, “Zara” un “Body Shop”. Mana galva jau bija apdullusi no ikgadējās izpārdošanas. Tā bija iekļuvusi manā apziņā.
Galvā skanēja – “Par puscenu, par puscenu, pērciet visu par puscenu!” Tas bija izpārdošanas hipnotizējošais manifests. Jutu, ka vairs netveru lielveikala telpas izmērus. Šķita, ka esmu nonākusi Kafkas “Procesā”, kurā telpas ne sākas, ne beidzas. Bija sajūta, ka eju pa apli. Un varbūt tā arī bija. Zinu tikai to, ka biju nonākusi labirintā ar nosaukumu “Par puscenu”.
Sāku domāt, ko vispār nozīmē “par puscenu”? Galvā tas izklausās labāk nekā ierastie 50 procenti vai “pērc divus par vienu”, lai gan faktiski ir tas pats. Tas otrs tomēr gan laikam nē. Vairs nesapratu it neko. Tikai centos tikt laukā no šī nebeidzamā mākslīgā labirinta. Tas bija pārņēmis savā varā. Es pat vairs nevarēju atcerēties veikala apmeklējuma iemeslu un devos taisni uz priekšu. Apsargs pamanījis mani jau ceturto reizi, beidzot jautāja, kas man noticis. Vienīgais, ko tajā brīdī spēju atbildēt, bija: “Par puscenu! Par puscenu! Par puscenu!” To dzirdot, apsargs mani pavadīja uz izeju, un es beidzot tiku laukā no šī uzmācīgā manifesta.
Un visas šīs ciešanas tikai, lai nopirktu sviestu, kuru es tā arī nenopirku. Sviests!
