Šķiet pirmais, ko atceros ir smarža. Ziedēja liepas. Gandrīz vai aizmigu no reibinošās smaržas. Tad pēkšņi viss. Mātes balss. Ne pirmā reize, kad dzirdēju viņu kliedzam. Tikai toreiz tas bija citādāk, viņa patiešām kliedza, nevis bļāva. Kā par nelaimi, mašīnu nācās nolikt tālākajā stāvvietas stūrī. Tā iet, ja izdomā aizkavēties.
– Bļeģ… jau sen vajadzēja ieviest stāvvietu numurus. Stulbie čigāni. Klejo pa visu pasauli un saliek savas karavānas. Nepietiek, ka sev dzīvi maitā, katru rītu arī visam rajonam paziņoja par savām lūgšanām.
Jupihs bija viens no viņiem. Bērnībā tas netraucēja. Tad musulmaņi bija citādāki. Jupihs! Kāds vispār bija tavs īstais vārds?
Viss kļūst par traucēkli, kad dzirdi kādu kliedzam nāves šausmās. 4. stāvs. Bērnībā skaitīju pakāpienus. Ja lēcu uzreiz pāri trim, tad varēja vienu posmu pieveikt ar trim soļiem. Es tiešām to kādreiz varēju? Johaidī. Jāatgūst forma. Nieka 12 soļi, ja pacentās. Nopietni! Vēl kaimiņiem savus ričukus tur atstāja. Pilnīgs bardaks. Es nezinu vai māte turpināja kliegt arī tad, kad es vēl skrēju. Diemžēl joprojām dzirdu viņas pirmo kliedzienu.
Sienas pēkšņi izplūda kā Salvadora Dalī pulkstenis. Netīri zaļā krāsa notecēja gluži tāpat kā sviedri no manas muguras. Vēl tikai divi stāvi. Varēja dzirdēt arvien vairāk un skaļāk: spogulis, stikli, bet varbūt koridora stikli. Toreiz nezināju, kas tieši. Taču sapratu, ka kaut kas vairs nav īsti labi. Bet arī tam vairs nebija nozīmes. Tu zini? Vai esi kādreiz piedzīvojis mirkli, kad viss zaudē nozīmi? Nu tā, ka pilnīgi viss? Ne jau tāpēc, ka viss būtu vienalga, bet tāpēc, ka zaudē vienīgo, kam ir patiešām nozīme.
Trešais stāvs. Tik daudz varēja paspēt izdomāt vienā mirklī. Skapis! Ak dievs. Tikai paspēt. 4. stāvs. Atslēgas, kur atslēgas?!!!
– Bļaaaaaģ “Mamm! Mamm! Atver durvis!”. “Su..!
Tas idiots bija aizslēdzis durvis. Vājprāts, cik karsti! Pirksti, pilnīgi sasaluši, kabatas vispār neklausīja. Drebošām rokām vienmēr ir grūtāk un ilgāk atslēgt durvis. Atceros kā neskaitāmas reizes eksperimentēju ar durvju atslēgšanu satraukti elpojot un mierīgi elpojot. Kad viss sprāgst, tad atrodi vienu nekustīgu punktu. Apstājies, ieelpo, izelpo līdz pusei un tad liec atslēgu caurumā.
Viss.
