Šauras kāpnes nebeidzami ved uz augšu, uz augšu, uz augšu

Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]

Lasīt tālāk
Vairs nebaidies

Vairs nebaidies

Mana situācija nav vienkārša. Vislielāko atbalstu vēlētos saņemt no mammas, lai gan vienmēr esmu jutis viņas empātiju. Tā tas bija visu laiku kamēr augu lielāks, bet reāli biju bērns. Tagad, kad esmu patstāvīgs un pieaudzis, beidzot izlēmu mammai pateikt patiesību. Skaidri un gaiši. Paziņot ilgi slēpto faktu par sevi, ko glabāju sevī kopš pusaudža gadiem. […]

Lasīt tālāk