Šauras kāpnes nebeidzami ved uz augšu, uz augšu, uz augšu

Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]

Lasīt tālāk

Ekopēda

Mēs mostamies pusdienlaika saules ieskautā istabā. Pat ar aizvērtām acīm jūtu, ka esi augšā. Jūtu tavu skatienu un nedaudz ieslīpo smaidu. Kad atvēršu plakstus, tu teiksi, ka izskatos skaista pat guļot. Mierīga. Tu nezini, ka rītos es apzināti nekustos. Es ļauju miegam atkāpties palēnām. Mirkļos starp sapņiem un nomodu man patīk klausīties tevi elpojam. Just […]

Lasīt tālāk