Darīt to, kas liek manai “dvēselei dejot”

Šodien Karakuda piedāvā interviju ar Liepājas universitātes studenti Rasu Zālīti. Viņa studē rakstniecību maģistratūras līmenī un lieliski raksta vairākās valodās. Vai studiju vieta ir pareizā? Rasa Zālīte: Jā, pilnīgi noteikti! 2018. gada beigas un 2019. gada sākums man bija emocionāli ļoti smags laiks, kad izvērtēju savu dzīvi, to, kas ar mani (ne)notiek un sapratu, ka […]

Lasīt tālāk

Aiz pagrieziena

Iesākumā bija gaisma. Asa un nemīlīga, tā triecās redzokļos gluži tāpat kā toreiz. Kad tas bija? Cik sen? Pirms dienas, divām, varbūt nedēļas? Vājums locekļos liecināja, ka tas varēja būt vēl senāk. Viņš sarauca pieri. Ādai pieskārās kas raupjš – šī svešādā sajūta iestiepās dziļi nogurušajās smadzenēs, cenšoties atmodināt sen aizmirstus vārdus. Marle. Jā, tā […]

Lasīt tālāk

Katram bērnam vajag mammu un tēti

Nekad neaizmirsīšu kā piecu gadu vecumā sēdēju klēpī mammas brūtgānam. Ar to pēcāk viņa nodzīvoja skaistus sešus gadus un likteņa sarūpētu likstu dēļ šķīrās. Teicu viņam: “Tu esi baigi foršs, bet mans tētis ir vēl foršāks!”. Tā arī par tēvu ne reizi viņu nenosaucu, lai gan mīlēja un lutināja viņš mani ļoti, ļoti. Mans tētis […]

Lasīt tālāk