Smaržo pēc ziepēm. Tiešām nejūtu nekādu specifisku aromātu – roze? Nedaudz lavanda, jasmīns… Nē, vienkārši ziepes. Varbūt man tā liekas tikai tāpēc, ka manas smaržo tāpat? Ai, nav jau svarīgi. Galīgi ciets dvielis. Labāk nekā slapjš un izmīcīts. Varbūt vienkārši tikko svaigs nolikts. O, rekur roku krēms! Gan jau Liene neiebildīs, ja es nedaudz paņemšu. […]
Lasīt tālāk
Naktī Lote ir sapņojusi par to, ka ēd mammas gatavoto sacepumu. Pamostoties viņai šķiet, ka vēl joprojām jūt biezpiena kārdinoši brūnās garoziņas un viegli skābenās dzērveņu sulas atbalsis uz savas mēles. Izsalkums kairina viņas mazo puncīti, un meitene, veikli apģērbdamās, noskrien no otrā stāva guļamistabas lejup. Tur virtuvē jau rosās viņas māmiņa. Abas apmainās ar […]
Lasīt tālāk
Mēs stāvam iepretim Liepājas Universitātes ēkai Lielajā ielā. Kā par spīti, šodien ir īstena vējaina diena. Esmu nosalusi, gaidu, kad sāksim kustību. Lai gan kustībā esmu jau vairākus mēnešus, bez apstājas. Katru dienu. Pēkšņi Sanita jau trešo reizi šai nedēļā uzraksta: “Nāksi šodien spēlēt?” Mana atbilde nemainīga: “Šodien nevaru, citi plāni.” Pretī visai pārdomām bagāts […]
Lasīt tālāk