vanna

Piedzīvojums vannā

Impulsi Sleja

Smaržo pēc ziepēm. Tiešām nejūtu nekādu specifisku aromātu – roze? Nedaudz lavanda, jasmīns… Nē, vienkārši ziepes. Varbūt man tā liekas tikai tāpēc, ka manas smaržo tāpat? Ai, nav jau svarīgi. Galīgi ciets dvielis. Labāk nekā slapjš un izmīcīts. Varbūt vienkārši tikko svaigs nolikts. O, rekur roku krēms! Gan jau Liene neiebildīs, ja es nedaudz paņemšu. Tik glīts iepakojums. Man kaut kad vajadzētu nopirkt tādu pašu – būtu ērti iemest rokassomiņā un paņemt līdz. Varētu sasmērēt rokas ikreiz, kad vajag, un kaut kā atrisināt to sauso roku problēmu. Vai, kāds tas mazais pirkstiņš, jau lobās āda nost! Mmm, pēc citrona, tāds svaigumiņš! Rokas gan tagad slīdēs.

Nu, kas notiek?! Kaut kas ieķēries? Tā, tikai mieru. Jāpamēģina atslēga pavilkt nedaudz uz āru. Tagad griežam pa labi. Sasodīts! Labi, mēģinām vēlreiz – pavelkam nedaudz uz āru, griežam pa labi. Nu, griezies taču! Pie velna to atslēgu! Kāpēc man vispār vajadzēja ieslēgties? Es taču te esmu viena un Liene brīdināja, ka vannasistabas slēdzene mēdz čakarēties. Tā, telefons palika uz dīvāna, piezvanīt es nevaru. Liene teica, ka ilgi nekavēsies, bet, kamēr viņa aizbrauks līdz centram un atpakaļ – ceļā vien jāpavada vismaz divas stundas. Es taču te nojūgšos!

Ko vispār tik mazā telpā var izdarīt. Iet dušā?! Ha! Pasmaržot visus krēmus un dušasželejas? Tā nu gan būs rakāšanās pa svešām mantām. Ai, kāda starpība, nejau Liene dusmosies, drīzāk smiesies par mani visu atlikušo dzīvi. “Atceries to reizi, kad tu iesprūdi manā vannasistabā un atradi visus krēmus ar iztecējušu derīguma termiņu?” Tā, tā, tā, bet kāpēc viņai ir divas zobubirstes? Es ceru, ka viņa nav atkal sagājusi kopā ar Edgaru. Nē, viņa man pateiktu. Varbūt vienkārši nevar saņemties izmest. To gan es varu izdarīt viņas vietā.

Vai tā ir mašīna? Jā! Liene noteikti kaut ko aizmirsa un atbrauc atpakaļ – esmu glābta! Ko es te stresoju, skaidrs, ka viss atrisinās un nav ko lieki ārdīties. It kā tas, ka es raustīšu durvis palīdzēs man tikt ārā. Diez, cik ilgi es te esmu jau nosēdējusi. Liene, Liene, nāc ātrāk, nāc ātrāk, man jau sen apnicis te dzīvoties!

Nē, izklausās drīzāk pēc motocikla, nevis viņas mazā fiatiņa. Šausmas, kā rūc. Un rīb! Kāpēc, lai motocikla piebraukšana kratītu visu māju?! Ā, tūlīt nogāzīsies visas smaržu pudelītes. Kas tas? Ārprāts! Ūdens! Ak šausmas! Kur te kāds spainis, lupata? Tūlīt visa grīda aplūdīs. Bāc, durvis joprojām nevar attaisīt. Nu, lūdzu, atnāc taču vaļā! Stulbā slēdzene. Sasodīts. Varbūt var ar slotas kātu izsist? Kur ir slota? Sasodīts, Liene, kur tu glabā slotu? No kurienes tik daudz ūdens? Cik pretīgi auksts un netīrs.

“Mīļā, celies taču! Reiz jau tev teicu, lūdzu, neej vairs vannā, kad esi mājās viena. Tevi pat ar aukstu ūdeni nevar pamodināt. Ja nu kaut kas būtu noticis?”

"Captain's bathtub" by vomsorb is licensed under CC BY 2.0.
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.