Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]
Lasīt tālāk
Tie, kas dzimuši un auguši Latvijā, ne vienu reizi vien būs redzējuši īstenu Latvijas gotiņu tās dabiskajā skaistumā. Tā vien gribas mazo teliņu pabužināt, atgādināt, cik skaistas tam actiņas un mīlīgs purniņš. Taču laiki mainās. Šodien arvien biežāk ne tikai gotiņas, bet pat telēni sastopami kāda citā formātā. Tik savādi, ka pārspīlēti neatpazīstamā paskatā vairs […]
Lasīt tālāk
Pārdabiskais skaistums Cik māte daba ir dāsna un aplaimo mūs, cilvēkus, ar savu pārdabisko skaistumu! Skaistums slēpjas it visā, kas ir ap mums. Jāmāk tikai to saskatīt. Arī lietaina un apmākusies diena ir daiļa. Dažkārt lietainās dienās, kad lietus lāses sitas pret loga rūti, es iedomājos, ka esmu kādas filmas varone, kura dziļdomīgi skatās laukā […]
Lasīt tālāk