Atmiņās par bijušo Zviedrijas premjerministru Ūlofu Palmi daudzi min viņa gastronomisko kaislību – saldējumu. Pat intervijās ar kādreizējo Padomju Savienības diplomātu Nikolaju Neilandu, var izlasīt, ka Ūlofam ļoti garšojis bērnības saldējums, kuru viņš baudījis Latvijā. Kāds tad bija tas lieliskais saldējums, kas pamazām kļuvis par leģendu?
Zviedru māksliniece Lota Lindgrēna nolēma šo mīklu atminēt. Noskaidrot recepti un pārvērst to par garšas mākslas deklarāciju.
Lai izsekotu Palmes saldējuma mīklai, viņa devās uz Igauniju. Taču bija kļūdījusies. Ūlofs savas bērnības vasaras pavadīja nevis Igaunijā, bet Latvijā. Skangalē, kas piederēja viņa mātes vecākiem. Diemžēl māksliniecei joprojām liekas, ka Skangale ir Igaunijā un, ka Ūlofs bērnībā ir mēģinājis runāt igauniski, nevis latviski. Viņš esot jautājis saldējuma recepti pieaugušajiem, bet saimniece atteikusies to atklāt.
Vai šāda recepte vispār bija? Vai patiešām notika saruna?
Nezinu. Katrs no mums to varam iztēloties dažādi.
Taču māksliniece Lota nelikās mierā, mēģinot šo recepti tomēr noskaidrot. Galu galā – visām ievērojamām personām ir savi mīļākie ēdieni. Kāpēc tie nevarētu kļūt par mākslas tēmu?
Arī tad, ja pats varonis jau sen „zem zemes“, un palikušie ar saldējumiem neaizraujas? Jā, arī tad. Iespējams, ka noteikts saldējums ir ietekmējis politiskos procesus un notikumus Eiropā vienkārši tāpēc, ka bija dievīgi labs?
Tā varētu būt.
Vienīgais, kas šo recepti varētu zināt, ir kāda no Palmes dzimtas sievietēm, kas joprojām atceras un ir gatava stāstīt. Jā, tā arī ir. Viņa zina.
Palmes kundze neslēpj, ka saldējums bijis maģisks, tāpēc recepte joprojām esot noslēpums.
Vai saldējuma garša ir tik maģiska, ka tā varētu turpināt ietekmēt pasaules procesus. Tieši tā, kā to izdevās paveikt Palmem? Tāpēc neviens to nedrīkst uzzināt?
Palmes kundzei ir šāda pārliecība. Viņa negrib stāstīt. Taču vēlāk piekāpjas. Visbeidzot tomēr recepte tiek īsumā izstāstīta: salds krējums, baltā šokolāde, mandeļu liķieris. Vai šī recepte ir pilnīga? Nē, neesot, atzīst tie, kas saprot saldējumus. Ikviens saldējums esot māksla, nevis uzskaitījuma realizācija.
Kur piedzimusi šī recepte? Vai Skangalē? Nē, daudz agrāk.
Tā dzimusi 1772. gadā Somijā, kur tolaik dzīvoja Ūlofa senči. Pie kam, saldējums tobrīd skaitījies ļoti ekstravagants deserta veids. Tas ir mazliet par saldu šodienas baudītājam, jo tā nosaukums ir izaicinošs: „Nosalis mandeļu pudiņš“. Taču savulaik tas bijis neprātīgi pieprasīts un dievināts.
Saldējuma autors un Zviedrijas Akadēmijas loceklis, filozofs Frans Mikaels šo savu recepti atstājis mantojumā meitai Marijai Helēnai Rozinai Francēnai, kas vēlāk to nodevusi Fanijai fon Bornai un mazmeitai Hannai fon Bornai, kuru mēs pazīstam kā Ūlofa Palmes vecmāmiņu (no tēva puses).
Tagad ievelciet elpu un izlasiet. Šeit ir „Palmes saldējuma“ recepte, kas savā būtībā izrādās ir mandeļu kūka:
Pamats: 2 olas, 2 dl pūdercukura, 2,5 dl mandeļu miltu, ½ tējkarote cepamā pulvera.
Saldējums: 200 g baltās šokolādes, 4dl saldā vai skābā krējuma, 1 dl mandeļu liķiera, 1 olu dzeltenums, 1 ēd. kar. citrona sulas.
Garnējums: svaigi ķirši un rožu ziedlapiņas.
Cepeškrāsnī jābūt 175 ºC. Saputojiet olu ar cukuru. Pievienojiet mandeļu miltus un cepamo pulveri un iemaisiet tajā tikko izgatavoto olu un cukura maisījumu. Iesmērējiet cepešpannas malas, ievietojiet pamatā cepšanai paredzēto papīru. Izvietojiet mīklu uz papīra pannā. Cept vajagot 20 -25 min. un pēc tam ļaut cepumam atjēgties uz pannas vēsumā.
Izkausējiet šokolādi ūdens peldē, piejauciet krējumu, pēc tam liķieri, olu dzeltenumu un citrona sulu. Aplejiet ar maisījumu izcepto pamatu mandeļu kūkai un ievietojiet ledusskapī uz 6 stundām. Vislabāk uz nakti. Nākamajā dienā izņemiet no ledusskapja, ļaujiet tai 5 minūtes sasilt un garnējiet ar ziediem un ogām.
Gastronomijas māksla nav vienkārša lieta. Dažiem ir talants, citiem tikai entuziasms. Taču drosmei arī jābūt. Lai izdodas!
https://www.svd.se/lotta-lundgren-darfor-ar-jag-besatt-av-olof-palmes-glass
