Labi, ka viens otru uzmundrinām, daloties ar skaistu dabasskatu bildēm, par to, kas uzplaucis dārzā vai izdīdzis podiņos uz palodzes. Reizēm sevi psiholoģiski aizsargājam, skatoties un daloties ar bērnības un jaunības dienu fotogrāfijām – domājam par pagātni, lai nebūtu jādomā par šodienu un rītdienu.
Bet rītdiena pienāks un šodiena ir jau klāt.
Labi, ka ir kultūra un māksla, jo dvēseli dziedinām ar grāmatu lasīšanu, teātra ierakstu un kino skatīšanos, mūzikas klausīšanos. Ja tā visa nebūtu, ko tad mēs skatītos un klausītos?
Bet nav labi, ja valstī cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem, tai skaitā kultūras un mākslas radītāji. Ir teiciens, ka paēdušais neēdušo nesaprot. Statistikas dati liecina, ka vērā ņemami uzkrājumi ir nelielai iedzīvotāju daļai, bet vairākumam tie pietiks augstākais vienam vai diviem mēnešiem.
Ir šaušalīgi uzzināt, ka patlaban reģistrēti 15 000 bezdarbnieku, bet diezgan ciniski izskatās TV ziņu titros rakstītais, ka droši vien daudzi atkal emigrēs no Latvijas. Uz kurieni? Krīze ir visā pasaulē.
Un ko var atrisināt krīzes pabalsts no 10 līdz 100 eiro apmērā? Pārāk maz (drīzāk nemaz) valdībā tiek apspriests jautājums par beznosacījuma pamatienākumu piešķiršanu visiem valsts iedzīvotājiem, kas ir vai arī drīz nonāks bezizejā. Īsa, bet korekta informācija izskanēja TV raidījumā „Pasaules panorāma” 22. aprīlī. Vismaz pieminēja par pieņemtajiem lēmumiem šajā jautājumā citās valstīs.
Varbūt nevajag censties iemidzināt cilvēku prātus ar rāmi rimtu informāciju, bet piedāvāt risinājumu, kas ļautu cilvēkiem sevi realizēt, kamēr vēl dzīvi. Realizēt savā profesijā, jomā, kas interesē un padodas, tad arī atdzīvosies ekonomiskie procesi, jo būs līdzekļi, kas nonāks aktīvā apritē. Valdības rīcībā esošie koronavīrusa izraisītās krīzes risinājuma līdzekļi to pieļautu.
