Linda Lauze

Vēroju valodas situāciju, runāju ar cittautiešiem latviski un lepojos, kad jūtu, ka valsts valodai tiek dota priekšroka

Intervija Sleja Valoda

Iepazīstinām ar nākamo www.karakuda.lv radošā kolektīva dalībnieci – Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesori Lindu Lauzi

Kāpēc Liepājas universitāte? 

Ar lielu prieku pēc studijām Latvijas Universitātē esmu atgriezusies savā dzimtajā pilsētā. Tā ir laime – darīt dzīvē to, kas interesē un patīk. Esmu Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesore, pasniedzu dažādus studiju kursus atšķirīgu studiju programmu un līmeņu studentiem – sintaksi, tekstveidi, valodas kultūru, sociolingvistiku, lingvistisko pragmatiku, kā arī mācu latviešu valodu ārzemju studentiem. Šī ir viena mana darba daļa, bet otra puse ir pētniecība, zinātniskās redaktores un recenzentes pienākumi, zinātnisko konferenču organizēšana u. c.

Kāpēc esi valodniece?

Skolas laikā man labi padevās arī matemātika, tomēr izvēlējos studēt filoloģiju. Valoda, līdzīgi matemātikai, arī ir sistēma, kaut gan izņēmumu valodā netrūkst. Tā kā pētu sarunvalodu, katru dienu sanāk aizdomāties, kā cilvēki lieto valodu, ko pasaka vārdos, ko ar to domā, vai var rasties pārpratumi, vai ievēro pieklājību. Būt par valodnieci ir mans aicinājums.

Ko Tev nozīmē latviešu valoda?

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda un valsts valoda. Vēroju valodas situāciju, runāju ar cittautiešiem latviski un lepojos, kad jūtu, ka valsts valodai tiek dota priekšroka. Stokholmas Universitātē vieslekcijā studentiem teicu, ka Latvijā man arī ir jāstāsta, ka pēc runātāju skaita latviešu valoda ir liela valoda, taču mazas valodas sajūtu rada konkurence ar divām ļoti lielām valodām, ko plaši lieto Latvijā.

Vai latviešu valodu ir viegli iemācīt ārzemniekiem?

Labprāt strādāju ar ārzemju studentiem – valodas apguve ir radošs un aizraujošs process. Ir viegli mācīt, ja jūt ārzemnieku interesi un motivāciju.

Ko esi ievērojusi, lasot Karakudas tekstus?

Karakudas tekstus lasu pirms publicēšanas – ar lielu interesi par to saturu, bet reizē vērtēju arī valodas kvalitāti un tehnisko noformējumu. Pārsteidz tendence dzejā, ko biju jau iepriekš novērojusi, – likt tikai dažas pieturzīmes, nevis visas, kas nepieciešamas. Šādā gadījumā labāk būtu ievērot principu „visu vai neko”.

Kādas ir mūsu raksturīgākās kļūdas?

Karakudas tekstu autoriem gadās tās pašas kļūdas, kas ir citiem rakstītājiem mūsdienās. Mēdz būt arī labi sagatavoti teksti, kas iesniegti glītā datorrakstā. Kopumā vēlos aicināt pamanīt atšķirību starp defisi un domuzīmi, kas ir divas dažādas pieturzīmes, cienīt personvārdus, ievērot latviešu valodas tradīcijas.

Vai runātā latviešu valoda attīstās straujāk nekā pierakstītā?

Vēsturiski un loģiski ir izveidojies tā, ka visvairāk ir pētīta rakstveida valoda, tāpēc man ir liels gandarījums, ka tagad, pēc vairākiem gadsimtiem latviešu valodas pētniecībā, jaunajā „Latviešu valodas gramatikā” ir nodaļa par mutvārdu tekstu, ko esmu sarakstījusi. Runātajā latviešu valodā, manuprāt, ir vairāk spontanitātes, radošuma, valodas spēles, arī visu valodas slāņu leksikas, kas apliecina valodas dzīvīgumu. Interesanti, ka līdzās pastāv daudzi atkārtojumi, liekvārdība un liela valodas līdzekļu ekonomija.

Tavs lielākais atklājums šopavasar?

Šopavasar vēlreiz anketēju cilvēkus par vietniekvārdu tu un jūs lietojumu, lai salīdzinātu rezultātus, kas iegūti pirms 18 gadiem. Liels paldies visiem, kas piedalījās, jo pētījuma specifikas dēļ nevarēju izmantot modernākas aptaujāšanas iespējas. Pieklājības formas jūs sašaurināšanos neparāda tieši tā jautājuma analīze, kas ataino respondentu gatavību atteikties no vietniekvārda jūs, uzrunājot vienu personu. Kopējais procentuālais rādītājs, kas noliedz šādu iespēju, ir pārliecinošs un pat nedaudz augstāks: 85,5 % (1999. un 2000. gadā) un 87 % (2018. gadā). Tomēr pārsteidz, ka nelielas šaubas ir parādījušās – nevienā vecuma un dzimuma grupā nav sniegta simtprocentīga pārliecība par to, ka nav nepieciešams atteikties no vietniekvārda jūs, uzrunājot vienu personu. Psiholoģiskā ziņā par 10 procentpunktiem ir palielinājies to atbilžu skaits – vairāk vīriešu nekā sieviešu vidū –, kas apliecina, ka respondentam nav nepatīkami, ja svešinieks viņu uzrunā ar tu.

Ko novēli Karakudai un tās autoriem? 

Lai vairāk jaunu apmeklētāju, lai rodas vēlēšanās atgriezties un gūt baudījumu, lasot Karakudas tekstus un skatoties video. Lai autoriem daudz radošu ideju!

 

Tagged
Karakuda
Karakuda* ir zivs. Izdomāta. Strauja, asprātīga, radoša. Tā peld mākslas ūdeņos un viss viņai ir pa zobam. Ieskaitot studentu un absolventu mākslas atklājumu uzplaiksnījumus. Karakuda atbalsta arī literāro publicistiku, kas mūsu akvatorijā noenkurojusies centrā. Kopā ar diskusijām starp jums un mums.

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.