Zvaigznes diena… Manas zvaigznes diena. Mana diena rakstīt. Vai tiešām man tā paveicies, ka tieši šodien mana zvaigzne nostājusies pareizajā vietā? Ka tieši šodien tā izstaro rakstīšanas dzirksti un sūta man laimi no visuma? Savādi, jā, bet es to jūtu. Jūtu caur vēnām plūstošo daili, kas nepacietīgi kņud un uz papīra tiecas. Jūtu, ka sirdspuksti raitāki kļūst un apkārt man māksla kā caurvējš pūš. Bet nezinu gan, vai izdosies man – pilnveidot to, kas zvaigznājā teikts. Vien atliek iet pretī liktenim savam, jo diena, nu gan, šī ir mana.
Ieklausos brīdi sirdsdziļumos savos, meklējot to, pēc kā sūtīts šeit esmu. Jo skaidrs ir viens – no Zemes es neesmu, ja kosmosā pukst mana sirds. Mana zvaigzne, kas mirdz, mana zvaigzne, kas sauc, mana zvaigzne – tā ir mana sirds.
Nometu pildspalvu, aizmirstu visu, visu, ko pazinu reiz. Jo mirklī šī pasaule, draugi un mājas – mirklī tie sveši man šķiet. Mans ceļš ved uz augšu, es paceļos gaisā un lidinos apkārt mazliet. Es pārskatu pilsētas, mežus un ūdeņus, jo pienācis laiks ir projām man iet. Kā maldījos es, kad domāju naivi, ka diena šī domāta mākslai. Bet skaidrs, ka ne, un kā vēl pat ne, šī diena ir došanās mājup.
Es paceļos augstāk – virs mākoņiem baltiem, kas reiz bija augstākie griesti. Saklausu sirdi, saklausu zvaigzni pukstam un pukstam jo skaļāk. Es tuvojos mājām, es tuvojos zvaigznēm, es tuvojos likteņa pantam. Jau redzu šo zvaigzni, kas daļa no manis, jau jūtu to sniedzamies pretī. Ietveros, saplūstu, izšķīstu tajā – nu noslēgta šī zvaigznes diena.
"Kempings Jūrasdzeņi naktī" by Helmuts Rudzītis is licensed under CC BY-SA 2.0.
