Par Ķemeru sanatoriju autores stāsta bažīgi, mēģinot saprast, vai balto kuģi kāds izglābs no sabrukšanas, vai arī nē. Kamera filmē pati, reizēm nefokusā, un aizmirstot koncentrēties uz vēstījuma objektu. Klaviermūzika fonā ir mierinoša un aizved pa taciņām tēlu projām no problēmām un ikdienas. Vai vērts salauzto salabot? Kā jums šķiet?
