Cik dažādi cilvēku vērtību rādītāji un uzskati? Vērojot cilvēces un kultūras attīstības vēsturisko gaitu, redzam kā cilvēku prātos mainās priekšstati par pareizo, pieņemamo, skaisto un vērtīgo. Vai esam palikuši gudrāki, jo daudz vairāk saprotam? Vai esam kļuvuši saprotošāki, jo labāk saprotamies? Varbūt esam uzkrājuši zināšanas un, runājot viedu cilvēku epitetos un tēlos, atliek vien atkārtot jau sen zināmas patiesības, lai izskatītos labi? Kā esi ar sevi strādājis lai apgalvotu, ka esi saprātīgs vai saprotošs? Sokrāts mēģināja diskutēt ar garīdznieku un likt viņam domāt, taču viss neizdevās tā kā bija cerēts. Vai gudrība saistās ar domāšanu? Jāatzīst, ka ne vienmēr. Sokrāts mēģināja mācīt garīdznieku: “Dievs ir mīlams tāpēc, ka to mīl, vai Dievu mīl tāpēc, ka tas ir mīlams?” Garīdznieks to nespēja saprast. Pie kam viņš neaptvēra, ka nevis Sokrāts viņu maldina, bet viņš pats ar savu nespēju saprast maldina sevi un citus.
Šo situāciju var izstāstīt arī vienkāršāk. Ja vezums ir jāaizved, tad noteikti būs kāds, kurš to vedīs! Vai vezums tiek vests tāpēc, ka to ved, jeb vezumu ved tāpēc, ka tas tiek vests? Tagad padomāsim labi, cik soļu attālumā esam no garīdznieka un aitas? Vieglāk ir būt kā aitai par kuru kāds parūpējas, pabaro, iedzen aplokā un apgādā. Kāds zinās teikt, ka tā ir laba dzīve!
Laba? Patiešām šāda ir laba dzīve? Kur palikusi drosme uzdrīkstēties iziet no aploka, aiziet prom un kļūt par pašpietiekamo. Tāpēc atgādināšu, ka viss slēpjas sīkumos. Varētu jautāt: ”Kas tā par muļķīgu un bezjēdzīgu jautājumu uzdošanu?” Lai cik dīvaini tas neliktos, vismaz man zināmajā pasaulē viss sākas no mazā un nebūtiskā. Kā tu vari kaut ko saprast, ja tev šķiet, ka visu jau zini? Kāds pārgudrais zinošajiem teiktu, ka atrodiies nepareizajā telpā un tev jāiet pie tiem, kuri zina. “Kāpēc mazais cilvēk, tu jūties tik liels?”, tā varētu jautāt ikvienam, kurš ir aizmirsis, ka lielam būt nemaz nav tik droši. Lai kļūtu liels, vispirms ir jāatrod sevī drosme un atzīšanās tajā, ka esi mazs un nevarīgs.
Šķēpi ir lauzti un strīdi par gudrību nemaz nav tik bieži. Vairāk kašķu ir par to, kurš par kuru ir gudrāks, godīgāks vai labāks. Cilvēki parasti nelūdz Dievu, lai tas piešķir viņiem vairāk gudrības. Veselību, mantu un lietas viņi lūdz! Bet kur paliek lūgšanas pēc gudrības? Ar to laikam vajadzētu sākt.
"Socrates Eyes" by pj_vanf is licensed under CC BY 2.0.
