Home>Rakstniecība>Impulsi>Audeklu vietā Kuldīgas sienas
Mākslinieces Kate, Agrita un „Zivis Kuldīgā“

Audeklu vietā Kuldīgas sienas

Impulsi Māksla Sleja
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

No 14. līdz 19. septembrim Kuldīgā norisinājās “Kuldīgas STREET ART Festivāls ‘2020”. Festivāla laikā mākslinieki no Latvijas, kā arī vizuālā māksliniece no Spānijas, padarīja  ielas košākas, apglenzojot Kuldīgas ēku sienas. Kas tapa uz šīm sienām un kur mākslinieki smēlās iedvesmu?

Daudziem jēdziens “ielu māksla” saistās ar grafiti, nevīžīgiem triepieniem un nevienam nesalasāmiem iniciāļiem. Taču, patiesībā, ielu māksla ir aptveroša kultūra un par to  var tikt uzskatīts jebkurš mākslas darbs, kas tiek radīts un eksponēts publiskajā telpā. Tā iekļauj gleznojumus dažādās tehnikās. Festivāls kuldīdznieku acīs lauza šo stereotipu.

Apmeklēju Kuldīgas ielu mākslas festivāla noslēdzošos pasākumus

Pēc festivāla programmas, tajā dienā norisinājās mākslinieku gala darbu prezentēšana un festivāla oficiālais noslēgums. Kopā festivālā piedalījās 9 mākslinieki, un tika apgleznotas 7 ēku sienas, kas noslēdzošajā dienā tika prezentētas plašākai auditorijai.

Pirmais gleznojums, ko apskatīju kopā ar citiem festivāla dalībniekiem un interesentiem, bija spāņu izcelsmes mākslinieces Klāras Kabreras darbs. Uz Kuldīgas 2. vidusskolas piederošās ēkas viņa atainoja rotaļīgi košu Kuldīgas rātslaukumu. Klāra, prezentējot sienu, stāstīja, ka Kuldīgas ielas viņu iedvesmo, taču īpaši skaists licies tieši rātslaukums. Interesanti, ka festivāla laikā, kamēr Klāra gleznoja garadarbu, viņai parādījās pasūtījums Kuldīgā – veikals “Cikāde” uzrunāja mākslinieci, un, nu top jau otrais Klāras darbs Kuldīgā.

Pēc Klāras, savu mākslas darbu prezentēja mākslinieki Artis Gustovskis un Ieva Dambīte-Damberga. Viņi uz tās pašas ēkas, otrā pusē teju “transportēja” kādu senu Kuldīgas fotogrāfiju ar Jelgavas ielu. Oriģinālfoto ir melnbalts, tādēļ arī pats gleznojums ir tāds. No Arta prezentācijas uzzināju, ka, patiesībā, Kuldīgā nav Rīgas ielas, jo Jelgava ir bijusi nozīmīgāka Kuldīgas vēsturē – tas saistīts ar faktu, ka Jelgava reiz bijusi Kurzemes hercogistes  galvaspilsēta. 

Nākamā pietura, mākslinieku prezentāciju maršrutā bija Kuldīgas siltumtīkliem piederošās ēkas netālu no pilsētas centra. Tur tapa 3 iespaidīgi un iedvesmojoši mākslas darbi. “Dievišķā gaisa mašīna”, ko radīja krievu izcelsmes mākslinieks Pāvels Hafizovs, bija viens no gaisīgākajiem darbiem, vārda tiešā nozīmē. Parunājot ar Pāvelu, viņš atzina, ka darbs viņam sagādājis izaicinājumus – tas bijis pirmais lielizmēra darbs, kas gleznots ārā.

Gan laikapstākļi, gan personīgie “melnie mākoņi” bija tie, kas Pāvelam sagādājuši šķēršļus darba tapšanā, un likuši pilnībā pārkrāsot darbu divreiz, cīnīties ar vēju un sevi uz stalažām, un beigu beigās daudz mācīties no šīs pieredzes. Ar gala darbu krievu mākslinieks ir ļoti apmierināts, un ir neizsakāmi pateicīgs par iespēju. Kā pats atzīst: “viss notika tā, kā tam bija jānotiek”.

Otrpus Pāvela darbam, atradās liepājnieka Rolanda Gūtmaņa (Seven Heaven) mākslas darbs “Māte daba”. Rolands līdz šim ir radījis vairākus sienu gleznojumus grafiti tehnikā, taču šis bija lielākais, pie kā līdz šim strādāts. Pajautāju, kur viņam radās šī ideja. Rolands saka, ka viņu iedvesmoja Covid pandēmijas situācija – viņš kādu laiku nodzīvojis laukos, pie dabas. Tā nu puisis dāvāja savu Dabas mātes versiju Kuldīgai. 

Tur pat netālu arī divu ļoti radošu meiteņu darbs “Zivis Kuldīgā” , ko radīja vietējās mākslinieces Agrita Cimermane un Kate Māliņa, kas gan abas šobrīd studē Rīgā. Meitenes attēloja kādu no Kuldīgas ielām, Ventas rumbu, un Kuldīgai raksturīgās lēcošās zivis. Mani uzrunāja šī darba vienkāršība, ar tā  izteiktām detaļām un košajām krāsām. Kuldīdznieces mani aizrāva ne vien ar savu mākslu, bet arī personību. Ar meitenēm bija patiesi forši aprunāties.

Mākslinieks, kuru satiku vismazāk, taču kurš radīja burvīgu darbu – Guntis Obodnikovs. Viņš uz dzīvnieku patversmes “Mīļās ķepiņas” priekšējās sienas, pie ieejas durvīm uzgleznoja meiteni ar kucēnu. Šis darbs mantoja dzīvniekmīļu pozitīvās atsauksmes sociālajos tīklos. Pie Gunta sienas arī es iemēģināju roku grafiti mākslā – man bija iespēja uzpūst ķepiņu blakus viņa darbam. Atzīšos, ka pūst ar baloniņu nav viegli. 

Pēdējais darbs, kura apskati gaidīju visvairāk – Liepājas grafiti mākslinieka Elementton radītais Hercoga Jēkaba stilizētais portrets, ar nosaukumu “Skatiens laikā”. Tas bija gan izmēra, gan krāsu un tehnikas ziņā iespaidīgs darbs. Katra detaļa izcili atstrādāta un kopaina izcēla Priedaines piecstāvu ēku un pārējā fona. Mākslinieks man pastāstīja, ka gribēja gleznot kaut ko, kas saistīts ar Kuldīgu un tās vēsturi, un spontāni nonācis pie idejas par Hercogu Jēkabu.

Pasākums noslēdzās ar oficiālu sanākšanu Kuldīgas mākslas namā. Tur pulcējās dalībnieki, organizatori, viesi. Arī Kuldīgas pilsētas mēre apsveica dalībniekus un rīkotājus, un atzina, ka ļoti priecājas par kvalitatīvajiem un košajiem mākslas darbiem, kas priecēs Kuldīdzniekus un pilsētas viesus. Man bija patiess prieks apmeklēt šo festivālu un iesaku ikvienam, kurš dodas Kuldīgas virzienā, ieplānot ielu mākslas galerijas apskati. 

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: