Mans akmens
Pēkšņi uzrausos sēdus. Bija nakts vidus. Tajā mirklī sapratu, ka mani gaida kārtējā negulētā nakts. Mazliet gribējās raudāt, bet acis bija sausas. Šķita, ka visas asaras ir izraudātas. To vairs nav. Aizgāju uz virtuvi, lai uztaisītu tēju. Varbūt tā spēs mani nomierināt. Pēdējā laikā mēģināju meklēt mierinājumu arī vismuļķīgākajos veidos. Skaidrs, ka tēja mani nenomierinās. […]
Lasīt tālāk