Pārstāt domāt

Mēs ar Agnesi, vienu no manām labākajām draudzenēm, sēdējām “Pagrabiņā”, malkojām kokteiļus un runājām par dzīvi, kad man atrakstīja Edgars. Īsziņas saturs, kā vienmēr, bija ļoti lakonisks: “Ko dari?” Kamēr Agnese stāstīja par savām nesenākajām ķibelēm darbā, es zem galda uzrakstīju un nosūtīju atbildi, ieturēdama stilu: “Dzeru.” Stāstu pa stāstam un ziņu pa ziņai biju […]

Lasīt tālāk