Pienāca mana kārta. Tāpēc devos iekšā. Laiks šeit ir dārgā vērtē. Nedrīkst tūļāties – nākamais, uz priekšu! Kā paklausīt gatava teicamniece jau stāvu. Noģērbusies. Pirms melnmatainā mediķe paspēj ar cimdotu roku norādīt uz plastmasas krēslu, kur apsēsties. Laicīgi esmu sagatavojusi apdrošināšanas polisi, ID karti un maksājumu karti. Secīgi saliekot tās starp steigā trīcošajiem pirkstiem. Taču […]
Lasīt tālāk
Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]
Lasīt tālāk
Kādā mazā būdiņā pašā meža viducī dzīvoja meitene vārdā Elīza. Kopā ar savu pāragri novecojušo tēti. Bija zināms, ka mammas viņai nekad nebija bijis, tāpēc meitene velti netērēja laiku, lai to uzmeklētu. Arī viņas tētis laiku (pirms astoņiem gadiem) nekad nepieminēja. Elīza savas dienas vadīja dauzoties pa mežu. Kāpa kokos, ēda svaigas ogas, košļāja priežu […]
Lasīt tālāk