Nogurums gūlās man uz krūtīm, deniņiem un pieres kā svina zārka vāks, izspiežot no manis pēdējās elpas paliekas. Es biju sakarsusi veidne, kurā lēni un neapturami līst izkusis metāls, un gaidīju piepildītības mirkli, lai spiediens mani pārvērstu par statueti un es drīkstētu atdzist, bet nenāca. Metāls turpināja līt manī bez mēra, un es biju tik […]
Lasīt tālāk
Mr. Bug, ieritinājies zem mazas lapiņas stikla burkā, bija ļāvies nakts mieram un atlicis rosību līdz nākamajai dienai, kad atkal kopā ar Dženiju varēs doties piedzīvojumos. Arī Dženija nespēja vairs turēties pretī Miegonim. Lai gan augumā mazāka un jaunāka, viņa pa dienu bija dūšīgi turējusi līdzi māsīcām. Mazās rociņas vēl steidza apskaut tēti. Tētis bija […]
Lasīt tālāk
Mēs ar Agnesi, vienu no manām labākajām draudzenēm, sēdējām “Pagrabiņā”, malkojām kokteiļus un runājām par dzīvi, kad man atrakstīja Edgars. Īsziņas saturs, kā vienmēr, bija ļoti lakonisks: “Ko dari?” Kamēr Agnese stāstīja par savām nesenākajām ķibelēm darbā, es zem galda uzrakstīju un nosūtīju atbildi, ieturēdama stilu: “Dzeru.” Stāstu pa stāstam un ziņu pa ziņai biju […]
Lasīt tālāk