Konkrēta un skaidra plāna mums nav. Tik vien kā ideja braukt uz Liepājas pusi, lai sāktu mazo ceļojumu gar jūras piekrasti. Līdz Užavai. Pa ceļam, impulsa vadīti, piestāsim dažās pilsētās un lūkosim, kas tur skaists un ne tik skaists.
Pirmā diena paiet kravājot mantas, (drēbes, dvieļi, matracis gulēšanai, siltākas drēbes, ja nu paliek vēsāks, ūdens pudeles 5l x2, guļammaisi, segas, spilveni). Naktis pavadīsim mūsu automašīnā. Ak jā, ceļotāji esam mēs: Kristīne un Armands. Esam nolēmuši doties mūsu pirmajā mazajā ceļojumā. Vakarpusē izbraucam no mājām Kalnu ciematā un mūsu ceļš ved uz Liepāju. Vispirms no Kalniem tiekam līdz Vaiņodei, kurā nolemjam piestāt pie veikala Top, jo vajadzēs uzēst un arī padzerties. Paņemam banānus (nocenoti, kilogramā 0,69 centi), rosola salātiņus un maizīti. Armands Top veikalā ierauga pie alkohola plaukta sen neredzētu medalu. Nū lābi, paņemsim ar vienu. Viss sapirkts, lecam autiņā un laižam tālāk. Turpmākais ceļš ved caur Priekuli. Tai izbraucam cauri ātri un viegli, priecājamies par sakopto pilsētu – dīķī ceļa malā ierīkota strūklaka ar visām gaismām, kuras naktī noteikti izskatās vienreizēji. Priekule paliek aiz muguras un esam jau Grobiņā. Tur nolemjam piestāt auto stāvvietā, jo vēl nav skaidrs kur nakšņosim šo nakti. Atveram telefonos Google Map un sākam skatīties, meklēt kuri ceļi ved līdz pašai jūras malai. Nolemjam doties līdz atpūtas vietai Liedagi, kurai „parādās“ oficiāls stāvlaukums. Savulaik tur esmu reiz bijusi un zinu, ka tā ir patiešām klusa vieta. Armands piekrīt un braucam turpu. Pirmais ko ievērojām (griežoties iekšā ceļa galā uz šo atpūtas vietas stāvlaukumu) ir jaunais ceļa segums. Tas mūs patīkami pārsteidza, jo nebūs jālaipo pa bedrainu ceļu. Nonākot līdz stāvlaukuma saprotam, ka tas ir pilns ar dažāda veida atpūtniekiem. Dāņi un lietuvieši ieņēmuši teritoriju ar karavāna tipa guļamvietām. Tomēr mums gribētos būt divatā. Braucam ārā uz zemes ceļu un nolemjam pabraukt vēl gabalu uz priekšu pa ceļu, kas ved uz Ziemupes pusi. Necik tālu tikuši, ieraugam ceļa norādi pa kreisi: Annas kapi. Griežam iekšā, ceļš bedrains un tā, bet iebraucam un nonākam iebraukātā stāvlaukumā. Kapi paliek kreisajā pusē, mēs novietojam savu passaratī tuvāk pie priedēm. Neviena cita nav. Nolemjam palikt šeit. Taču brīdi vēlāk ierodas arī citas automašīnas. Atbraukuši izstaidzināt savus mājdzīvniekus. Nu nekas, izskriesies un brauks prom. Caur skaisto priežu mežu izejam pie jūras, vējš tāds ka matus plēš no galvas nost. Nogriežamies uz kreiso pusi un ejam gar jūras malu. Armands pamana, ka jūrā ietek neliela upīte un kā jau kaislīgam makšķerniekam jāiet paskatīties vai kāda zivtele tur nelēkā. Es nolemju uzrāpties uz kāpas malas un ieraugu, ka līdz pašai jūrai ved ceļš, drošs ceļa segums. Saucu Armandu: „Mīļais, nāc skaties!” Armands ir sajūsmā un nolemjam pārcelt automašīnu līdz šai vietai. Ir, esam laimīgi atraduši skaistu vietu, kur pārlaist nakti. Viens mazs sapnītis piepildījies. Armands aizbrauc ar automašīnu un lielisko vietu un sākam tur iekārtoties. Nolaižam aizmugurējos beņķus un izveidojam gultas vietu – ieklājam no mājām paņemto matraci, spilvenus un segu. Esam laimīgi iekārtojušies.
Tiktāl viss labi. Taču pusdienlaiks jau klāt. Nolemjam uzēst to ko nopirkām Vaiņodes Top veikalā. Ēdam gardo rosoliņu un piedzeram klāt medaliņu. Armands ver vaļā pudeli un tā dīvaini it kā atsprāgst kā šampanietis. Saprotam, ka medalus pārdots saskābis… Nākas liet visu saturu ārā. Armands pirmo reizi mūža brīvprātīgi izlej visu pirkto manu vienkārši uz zemes. Tieši sūnās. Nu nekas. Labi, ka līdzi ir ūdens. Tuvākais veikals atrodas kaut kur tālu. Lēnām riet saule, izbaudām šo divvientulību (ikdiena paiet kopā ar diviem maziem bērniem, puikām…) Aiz mašīnas logiem plosās vējš. Tas pastiprinās un jūrā viļņi kļūst ar vien lielāki. Ļoti gribējām nopeldēties, bet saprotam, ka šādos viļņos labāk jūrā nelīst. Ir jau pienākusi krēsla un nolemjam doties pie nakts miera. Samīļojamies, cieši piekļaujamies viens otram klāt. Novēlot viens otram labunakti. Nakts paiet mierīga, kā aizmigām tā pamodāmies. Rīta svaigais jūras gaiss mums nāk par labu, jo jūtamies fantastiski. Jūras viļņi kļuvuši vēl lielāki, jo vējš kļuvis spēcīgāks. Tāpēc arī rīta pelde jūrā izpaliek. Nu neko, nolemjam sakārtoties un iemalkot kafiju. Pasakām Paldies jūrai un šai vietai, bet nolemjam atgriezties vēl kādā citā reizē.
Dodamies tālāk uz Ziemupes pusi. Pa ceļam sarunājoties par daudzām redzētajām, pamestajām viensētām. Esam nonākuši ciemā Saraiķi. Gribam griezties krustojumā pa labi, lai nonāktu atpakaļ uz Grobiņa – Ventspils šosejas, bet kreisajā pusē pamanām veikalu Lats. Strauji nogriežam pa kreisi, jo ārpusē pie veikala ir Lavazza kafijas automāts. Nostājamies stāvlaukuma tālākajā galā un cilpojam uz veikalu, jo brokastiņu mums nav. Atverot durvis mūs sveicina laipna pārdevēja (jo šajā miestā katrs pircējs ir no svara) un lūkojam ko šis veikals mums spēj piedāvā. Pirmais ko ieraugam ir tas, ka šī veikala preču sortiments ir gana plašs no produktiem līdz saimniecības precēm. Fantastiski, ka šādos veikaliņos var redzēt feinas lietiņas. Brokastīm paņemam zivju konservus – apceptas brētliņas tomātu mērcē un šprotītes – īstam latvietim taču garšo zivis. Noliekam iegādātās brokastiņas passaratī un cilpojam pēc kafijas. Balta kafija ar pilienu cukura mmmmmmm. Dodamies atpakaļ uz mašīnu un sākam baudīt brokastis. Tikmēr mums garām dodas ciema ļaudis, kurus neapzināti nopētām. Apbrīnojam šos ciemata ļaudis par laipnību, jo katrs sveicina svešiniekus. Kamēr dzeram kafiju, pie kafijas automāta piebrauc smalks Audi automobīlis. Izkāpj kungs, kuram garšo viss un viņš cēli lūkojas pēc kafijas. Iemet naudiņas kafijas automātā. Naudiņa iekrīt, taču kafijas nava. Kungs ieiet veikalā uz izsauc pārdevēju, kura patiesībā par šo kafijas automātu neatbild. Pārdevēja cenšas pēc savas saprašanas atrisināt šo problēmu, bet neizdodas. Kungs viņai atļaujas norādīt, ka blakus ir nolūzis krūzīšu turētājs.
Tā nu kungs paliek bez kafijas un pārdevēja turpina darīt savas veikala lietas tālāk, jo tikko taču piegādāja svaigas piena pudeles. Abi ar Armandu nolemjam, ka mums nenāktu par skādi vēl viena kafijas tase. Dodamies pie tā paša kafijas automāta, kurš kungam kafiju neizsniedza.
Vai Mums kafiju izsniegs? Šis kafijas automāts, kurš visiem nedara pa prātam?
* Ivan fotogrāfija “Jurmala long beach” ir licencēta saskaņā ar CC BY 2.0
