Uzdrošinos aicināt uz diskusiju un vēlos paust viedokli kā cilvēks, kurš ir lasījis un rakstījis par problēmām sabiedrībā, kas skar seksualitāti un ģimeni. Laulība ietver gan divu cilvēku attiecības, gan kopēju ietekmi vai “ēnu” pār sabiedrību, jo mēs nedzīvojam nošķirtu individuālu dzīvi.
Vēlētos skatīt uzstādījumu, kur tiek mudināts sabiedrībai pieaugt. Tātad ar domu, ka pieaugšana notiek vairāk vai mazāk gultas līmenī. Vēlos atgādināt, ka arī Latvijā senatnē bija ciltis un elkdievība, kur vecākais ciltstēvs varēja gulēt ar visām sievietēm savā “harēmā” un iespējams bija arī cita veida paražas, kas īpaši uzsvēra seksualitāti vai auglību tajās. Pieņemsim, ka pirmatnējā sabiedrībā, jeb ciltīs bija iespējamas šāda veida attiecības, kuras mums šodien pasniedz kā brīvības etalonu. Reizēm nosaucot tās par cilvēktiesībām. Jā, brīvība ir vērtība, bet domājot citā kontekstā. Arī pirms 2000 gadiem cilvēki nodevās dažāda veida attiecību formām, kuru būtība ir līdzīga brīvajai mīlestībai un šodienas LGBTI ((ar saīsinājumu LGBTI autors saprot alternatīvās seksuālās orientācijas cilvēkus: lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas. Kā arī kvīrus, aseksuāļus un panseksuāļus. Skat. https://europa.eu/youth/get-involved/your%20rights%20and%20inclusion/lgbti-rights-europe_lv)) attiecību izpratnei. Cilvēku grēki pāri gadsimtiem nav īpaši mainījušies. Pietiek iepazīties ar Bībeles saturu, lai to saprastu. Mēs nedzīvojam cilšu līmenī, bet brīvā valstī, kuras pamati ir likti uz citiem principiem. Mēs dzīvojam valstī, kura pirms apmēram 800 gadiem ir piedzīvojusi Kristietības parādīšanos.
Šobrīd esam Eiropas savienībā, kur eksistē cilvēktiesību pamati un normas, bet arī tās vairs nebalstās uz cilšu likumu tradīcijām. Eiropas pamati meklējami Mārtiņa Lutera tēzēs un atstātajā mantojumā, kā arī Romas tiesību pirmsākumos un baznīcas katolicismā. Respektīvi, cilvēktiesības, kuras šobrīd ietekmē citi tradīciju avoti. Brīvība mūsdienu tiesību principos ir meklējama personas labās gribas izpausmē, jeb mīlestībā pret savu tuvāko. Brīvība vairs nav bez pienākumiem. Mēs izvēlamies dot labāko no sevis, lai vairotu ģimenes un sabiedrības kopējo labumu.
Pievērsīšos arī pieminētajiem LGBTI un citiem tematiem. Citējot kādu autoru, kurš aizstāv partnerattiecību likumu: “Nav viegli atzīt, ka esi tas, ko tev ir mācīts ienīst.” Šo apgalvojumu var izmantot divējādi gan aizstāvot LGBTI, gan pretnostatot. Mēģināsim saprast, ka LGBTI kopiena arī var izmantot stereotipisku naidu, lai nīstu laulības savienību, kas slēgta starp vīrieti un sievieti. Pretnostatīt un iebaidīt kādu no pusēm ir viegli, ja cilvēks ir aizvainots kādā jautājumā. Kāds varētu apgalvot, ka laulība baznīcā ir kristāldzidra un gaiša kā vasaras nakts. Pat nepieredzējuši cilvēki, kuriem abi vecāki dzīvo kopā, zinās, ka tā gluži nav. Mēģinājumi padarīt laulību par svētu ir vērtīgi un cēli, bet arī naivi. Grēkā krišana nav tikai mūsdienu jautājums. Varētu citēt vietu no Bībeles, Jēkaba vēstules: 1.2. „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās.” Turpretī bez piedošanas laulība ir tikai juridisks akts. Arī Mesija mums piedāvā piedošanu: „Kas ir bez grēka, lai met akmeni pirmais”, runājot par laulības pārkāpēju. Piedošana savam dzīves draugam grūtā brīdī ir laulības pamats. Protams kopīgi bērni, manta un hobiji arī vieno. Respektīvi, tiekšanās uz svētu laulību ir vērtība.
Runājot par citiem laulības piedāvātajiem labumiem, nevar nepieminēt seksualitāti, jeb baudas gūšanu. Protams, mēs esam dažādi. Arī LGBTI kopiena noteikti piekritīs, ka spektrs, kādā cilvēks skatās uz savām un laulātā drauga/partnera vēlmēm, ir svarīgs. Par laimi mēs neesam vieni savā izvēlē un brīvībā. Laulības ietvaros vīra un sievas attiecībās mums ir vadlīnijas. Esmu ļoti norūpējies par līdzcilvēku attieksmi skatoties uz šiem jautājumiem, bet manuprāt brīnišķīgus skaidrojumu no apustuļa Pāvila darbiem dod Dieva kalps. Viņš mūs iedrošina ar vārdiem, ka “vīram ir vara pār sievas miesu, bet sievai ir vara pār vīra miesu” laulības ietvaros. Varbūt dotais citāts ietver rūpes par laulātā drauga baudu un labsajūtu bez egoisma. Koncentrējoties uz miesas un labsajūtas vajadzībām, skatoties no laulātā drauga perspektīvas. Varētu jautāt: vai kāds cilvēks negūtu apmierinājumu laulībā, kura ņem vērā šo piedāvājumu?
Protams, mēs nevaram apgalvot, ka laime laulībā balstās vienīgi uz seksualitātes apmierināšanu, bet uzdrošinos domāt, ka šis ir nozīmīgs “elements”. Manuprāt kristietība piedāvā visai lielu brīvību, lai atrisinātu šo “elementu” laulības ietvaros, kuru LGBTI uzsver kā attiecību būtiskāko daļu.
Bet, LGBTI mums nepiedāvā sabiedrības – valsts izaugsmi un paaudžu maiņu. Paaudzes mainās pateicoties bērniem. Bērni ir Dieva dāvana. Arī mantojums, kuru vecāki nodod bērniem ietver gan materiālos labumus, gan garīgi emocionālu izglītību. Savukārt bērni ir aizejošās paaudzes aprūpētāji, gan garīgi, gan materiāli, piemēram, pensiju fondi. Mēs Latvijā esam saņēmuši neskaitāmu zemnieku, arhitektu, mākslinieku, mūziķu, zinātnieku, mediķu ģimeņu loloto mantojumu, kurš bagātina mūsu valsti vēl šodien. Šo ģimeņu pēcnācēji strādā un veido valsti šodien.
Vai LGBTI kopiena var piedāvāt ko vairāk Latvijai par brīvo mīlestību?
"Marriage" by 16:9clue is licensed under CC BY 2.0
