Aplupusi, pustumša istaba, dīvāns, zems galdiņš, pilnā skaļumā televizors. Jauns puisis sēdus dīvānā, aiz viņa galvas uz sienas tumšs, vēdekļveidīgs salūts. Uz kumodes divas fotogrāfijas. Māte ar smaidošu mazuli, blakus sākumskolnieks izaicinoši skatās tieši objektīvā. Otrā foto – melnbalts jauna vīrieša dubultportrets.
Es atceros šo vīrieti un šo fotogrāfiju. Tas bija viens no maniem pirmajiem izsaukumiem šajā apkaimē. Uzmanību vienībām, šāvienu trokšņi, sociālo dzīvokļu māja, Bronksa. Ikdienišķa lieta. Bandu rēķini, kāds pārkāpis kāda teritoriju neredzamajā kartē, kuru pilsētā iezīmējušas narkotikas un prostitūcija. Jauneklis, vairākkārt arestēts par sīko huligānismu, atteicies liecināt pret grupējuma vadību. Es saprotu. Bērni šajā apkaimē jau ar mātes pienu iezīž naidu pret varas pārstāvjiem. Bet tas ir tikai laika jautājums. Mēs tiekamies atkal un atkal, un viena no reizēm vienmēr ir pēdējā. Šoreiz autostāvvietā aiz frizētavas. Gulošs ķermenis, tas pats sarkanais, vēdekļveidīgais salūts.
Nākot uz iecirkni pēc mirušā personīgajām mantām, kuras lietas izmeklēšanā vairs nebija vajadzīgas, jaunā vīrieša māte lūdza man nokopēt lietas materiāliem pievienoto dēla fotogrāfiju. Mugshot. Tā to sauc profesionālajā žargonā. Foto pretskatā, profilā, uz sienas garuma atzīmes, rokās datums un lietas numurs. Viņai neesot nevienas bildes ar dēlu pieaugušā vecumā. Par piemiņu. Sievietei līdzi toreiz bija izstīdzējis pusaudzis, tas pats izaicinošais skatiens.
Atzveltnī istabas stūrī sēž tā pati sieviete. Dīvānā – izstīdzējušais pusaudzis, kura bērnus sieviete nekad neturēs klēpī kā savējos tajā vienīgajā krāsu fotogrāfijā uz kumodes. Šoreiz viss noticis tik ātri, ka man nav arī melnbaltās, kuru viņai piedāvāt.
"File:Marcelo Valle Silveira Mello (Mugshot).png" by Empresa Brasil de Comunicação S/A - EBC is licensed under CC BY 3.0.
