Minhenes konferences skumjie vaibsti un Latvija

Neviena uzruna Minhenes drošības konferencē netika uzņemta ar tādām ovācijām kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) kaismīgā un emocionālā iestāšanās par multilaterālismu un sadarbību valstu starpā. Tomēr tieši A. Merkeles runa skaidri nodemonstrēja, ka viņas teiktais ir domāts pavisam citai pasaulei – ne tai, kurā mēs šobrīd atrodamies. Vācijas kanclerei šis ir pēdējais termiņš viņas amatā un šo emocionāli aizraujošo uzrunu politiskie komentētāji bieži apzīmēja ar vārdkopu „Merkeles testaments” – novēlējums pasaulei, kāda tā varbūt tālākā nākotnē varētu būt, bet kāda tā šodien nav. Šodienas realitāte ir aizvien pieaugošās pretrunas ASV un Eiropas starpā. Zāle izteica savu sajūsmu par A. Merkeles uzrunu ar skaļiem aplausiem, kājās stāvot. Tomēr ASV „pirmā meita” Ivanka Trampa (Ivanka Trump) palika sēžot, arī ASV viceprezidents Maiks Penss (Mike Pence) neizskatījās iespaidots no tās.

Ir skaidri redzams, ka vismaz tik ilgi, kamēr pašreizējā Savienoto Valstu administrācija būs pie varas, pretrunas visdrīzāk tikai palielināsies, kas, saprotams, nenāk par labu Latvijai. Lai arī bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden) solīja, ka pēc tam, kad no amata aizies Donalds Tramps (Donald Trump), viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs, tad tomēr garantēt to nevar neviens – vienā upē, kā zināms, otrreiz iekāpt nevar. Pasaule kopš Baraka Obamas (Barack Obama) strauji mainās. Mēs nezinām, kas notiks pēc trīs mēnešiem, kur nu vēl – pēc diviem gadiem!

Latvijai būtiskākās konferences atziņas

Par ASV un Eiropas pretrunām pietiekoši plaši rakstījuši gan pasaules, gan Latvijas mediji, bet mazāk vai pavisam neievērotas palikušas dažas citas uzstāšanās šajā konferencē, kuras ir tikpat būtiskas mūsu valstij. Mums nozīmīga ir arī Lielbritānijas aizsardzības ministra Gevina Viljamsona (Gavin Williamson) runa. ((www.gov.uk/government/speeches/the-munich-security-conference))

G. Viljamsons skaidri norādīja uz NATO svarīgo lomu šodien, kura esot nozīmīgāka nekā jebkad iepriekš. To viņš pamatoja ar, kā viņš izteicās „vecā pretinieka” atgriešanos. Krievija „apdraud mūsu drošību“ teica Lielbritānijas aizsardzības ministrs, liekot skaudri aptvert, cik daudz ļaunuma Eiropas drošības sistēmai nodarīs Brexit. To varēja saprast katrs, kurš bija noklausījies Angelas Merkeles runu šajā pašā konferencē. ((www.bundeskanzlerin.de/bkin-de/aktuelles/rede-von-bundeskanzlerin-merkel-zur-55-muenchner-sicherheitskonferenz-am-16-februar-2019-in-muenchen-1580936)) Vācijas kanclere uzsvēra vajadzību sadarboties ar Krieviju un nepieļaut tās nonākšanu pilnīgā atkarībā no Ķīnas. Tā ir pragmātiska un nepieciešama pieeja, kura norāda uz pielaidīgu attieksmi pret Krievijas agresīvo ārpolitiku. Kamēr briti atradās Eiropas Savienībā, šīs abas pozīcijas bija vairāk vai mazāk līdzsvarā. Kā būs pēc Brexit?

Arī aizsardzības izdevumu jomā Lielbritānija sasniedz NATO norunāto 2 % robežu attiecībā uz militārajiem izdevumiem, kuru Vācija nesasniedz un tik drīz arī nesasniegs. Uz to savā runā norādīja aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). ((www.securityconference.de/fileadmin/MSC_/2019/Hauptkonferenz/05_Grafiken_Reden_Zitate/190215_msc2019_Rede_Vonderleyen.pdf)) Protams, arī šeit ir savas īpatnības – Vācija iegulda lielus līdzekļus humanitārās palīdzības sniegšanā un arī tas ir svarīgi. Tomēr attiecībā uz Krieviju britu nostāja ir daudz stingrāka, kas Baltijas valstīm ir īpaši svarīgi.

Atšķirības Eiropas, Vācijas un Lielbritānijas uzskatos attiecībā uz Krieviju

G. Viljamsons savā runā pieminēja gandrīz visas ar Krieviju saistītās problēmas – citu valstu robežu nerespektēšanu, atomieroču līguma neievērošanu, kas liek Rietumu valstīm aizvien vairāk līdzekļu ieguldīt aizsardzībā. Tāpat Lielbritānijas aizsardzības ministrs vērsa klausītāju uzmanību uz Krievijas aktivitātēm izlūkošanas, dezinformācijas, kibernoziegumu jomā, interneta troļļu un algotņu armiju finansēšanā. Šos aspektus vispār nepieminēja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni (Frederica Mogherini). ((eeas.europa.eu/delegations/iran/58232/speech-high-representativevice-president-federica-mogherini-munich-security-conference_en)) Pilnīgi pretēja pieeja nekā Lielbritānijai, kuras aizsardzības ministrs skaidri norādīja, ka „Kremlis ignorē, ka pie viņa rokām ir pielipušas asinis” un turpina, rādot pavisam nevainīgu sejas izteiksmi, tā rīkoties arī tālāk. Krievijas rīcība ir attiecīgi jāsoda, teica G. Viljamsons, gan nepasakot, kā tieši tas būtu jādara.

Arī Vācijas aizsardzības ministre piekrita savam britu kolēģim, ka Krievija apdraud Eiropas vienotību. U. fon der Leiena uzskata, ka ir jāveido kopēja stratēģija attiecībā uz Krieviju, bet kāda tā varētu būt – to arī viņa nepaskaidroja. Runa atstāja nedaudz bezpalīdzīgu iespaidu – Vācijas priekšstati par multilaterālismu (par kuru runāja arī A. Merkele) ir diezgan interesanti. Vislabprātāk vācieši kopīgi ar pārējiem izstrādātu stratēģiju, diskutētu un pieņemtu lēmumus, bet uzņemties tādu pašu atbildību kā citas valstis vai palielināt aizsardzības budžetu līdz tiem pašiem 2 % valsts, izskatās, ka nav gatava. Lielbritānija savukārt savu artavu kopējās aizsardzības sistēmā iegulda pilnībā, un arī savā runā Minhenes drošības konferencē G. Viljamsons vēlreiz aicināja Eiropas partnerus ievērot norunu par 2 % budžeta līdzekļu piešķiršanu aizsardzībai. „Nevis Amerikai, bet gan mums pašiem” tas ir vajadzīgs, viņš norādīja.

Brexit kaitēs visu eiropiešu, arī britu un arī baltiešu interesēm

Vācijas un Lielbritānijas aizsardzības ministru runas norādīja uz nopietnām pretrunām abu valstu starpā attiecībā uz sadarbību aizsardzības jomā. Kamēr Vācijas prioritāte ir sadarbība Eiropas Savienības valstu starpā, tikmēr Lielbritānija uzskata, ka Eiropas aizsardzības pamatam ir jāpaliek NATO. Viņš kritizēja Eiropas Savienību par to, ka tā vēlas izslēgt NATO dalībvalstis, kuras nav ES dalībnieces, no kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstības. Tas viss norāda uz faktu, ka gan Vācijas-Lielbritānijas, gan Eiropas-Lielbritānijas sadarbība, neskatoties uz visiem kopējiem paziņojumiem un nolūku deklarācijām, ir tālu no vēlamā. Šī, no Baltijas valstu viedokļa, ir viena no lielākajām un nopietnākajām Brexit blaknēm. Minhenes drošības konference šo nepatīkamo faktu tikai lieku reizi apstiprināja.

Vai pēdējā brīdī varētu notikt brīnums un Brexit būtu iespējams novērst? Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs (Tony Blair) uzskata, ka atteikšanās no Brexit būtu vispareizākais lēmums. T. Blērs konferences pirmās dienas vakarā atrada laiku apjomīgai sarunai ar Minhenes Tehniskās universitātes studentiem. ((www.youtube.com/watch?v=2ZzG10gswVw)) Tajā viņš detalizēti analizēja Brexit, uzsverot, ka demokrātiski būtu dot britiem iespēju nobalsot jaunā referendumā, jo tikai tagad ir zināms, kādas būs Brexit sekas. 2016. gada referendumā cilvēkiem nebija priekšstata, kā izstāšanās no ES varētu notikt. Vēlētāju izvēle balstījās vairāk uz melīgiem solījumiem un sagrozītu realitāti nekā uz patiesiem faktiem. T. Blērs izskaidroja, ka ir iespējami tikai divi Brexit varianti. Viens, kurš nozīmētu britu palikšanu Eiropas kopējā tirgus struktūrā, bet bez balsstiesībām Briselē, no kā būtībā viņiem pašiem nav nekādas jēgas. Otrs variants varētu balstīties uz Kanādai līdzīgu attīstību, tomēr šo gadu laikā Eiropas un Lielbritānijas ekonomika ir tik cieši saaugusi, ka izšķiršanās ir iespējama tikai ar milzīgiem zaudējumiem abām pusēm. Kanādas ceļš nav iespējams bez grandioziem zaudējumiem. Veselais saprāts saka, ka Brexit ir visiem spēkiem jānovērš, tā domā Tonijs Blērs. Diemžēl pašreizējās Lielbritānijas valdībā šādam viedoklim nav vairākuma atbalsta. Izskatās, ka briti ies pa ciešanu un zaudējumu ceļu un viņiem līdzi pa šo ceļu būs jāiet arī mums. Tā nākotnes pasaule, kuru savā uzrunā uzbūra A. Merkele, pagaidām vēl nav reāli sasniedzama.

Minhenes drošības konference 2019, ieeja.
Image source: MSC / Kuhlmann