Pa tumšu jūru Sīka gaisma braukā Un cauri viļņiem Matadatas sprauž No smilšu alām Tārpi izmūk laukā Un dziļi dzelmē Pirkstiem kaulus lauž Dreb mana gaisma Sīkā, smalkā diegā To šūpo vējā Caurvējš mūžīgais Un priekšu glaužos Siltā telpā iekšā Bet garām nelaiž Glumas samazgas Tik traki smird Ka ausīs salien iekšā Tik traki lien […]
Lasīt tālāk
Pamostos no kustības sev blakus. Vēl ir tumšs, visapkārt valda ierastais rīta klusums. Viņš pagriežas pret mani un sāk glāstīt manus matus. Istaba ir pieelpota silta. Zinu, ka viņam drīz jāceļas. Drīz viņš kāps ārā no gultas, izģērbies tepat pie galvgaļa, vilks darba drēbes, aiz sevis klusi pietaisīs durvis un uzliks tējkannu. Agrajos rītos viņš […]
Lasīt tālāk
Luksoforam tramīgi tikšķot, nomainās signalizējošās gaismas. Kamēr vienpus man, pamazām drūzmējas gaidītāju rinda, otrā pusē, kā no maisa izbērti zirņi, ripot sāk brīvlaistie četrriepaiņi. Esmu jau soli uz svītrotās pārejas, kad, no pagrieziena meistarīgi izlavierēdams, man pie paša degungala spēji piestāj un ausī skaļi iešņāc autobuss. Labi, ka bezvadu austiņās gana skaļi dārd Bon Jovi, […]
Lasīt tālāk