Ir jāpriecājas par to, kas ir bijis, pat ja tā vairs nav

Jūtu, ka pamazām mostos. Sapnis gaist, bet laimes sajūta nepazūd. Es viņu redzēju, es biju ar viņu un jutu viņa klātbūtni īstāku par īstu. Nav lielākas laimes pasaulē, kā atkal sastapties ar kādu, kurš nozīmējis visu pasauli. Sastapties kaut vai tikai sapnī. Es ceļos un dodos uz virtuvi. Uztaisu kafiju un ļauju saules gaismai sevi […]

Lasīt tālāk
taurenis

Jēkaba acis jeb apjucis taurenis

Manas dienas rit lauku skoliņā, kur Jēkabu un viņa klases biedrus gatavoju pamatskolas gala eksāmenam latviešu valodā. Veco muižas ēku, kur mācījos pati un tagad skoloju citus, pamazāk sāk ielenkt ar vien reibinošāks ziedu mākonis. Man tuvojas trīsdesmit gadu jubileja, bet jūtos kā tikko sākusi elpot. Gribas skriet līdz pagurumam un iekrist rasainā zālē, smieties […]

Lasīt tālāk

Šauras kāpnes nebeidzami ved uz augšu, uz augšu, uz augšu

Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]

Lasīt tālāk