Jauniešu uztveri, dzīvesveidu un sociālo stāvokli sabiedrībā ļoti lielā mērā kontrolē sociālo mediju sviras. Sociālie tīkli atņem lielāko daļu laiku, mācot kā labi izskatīties, dzīvot un pat kā uzvesties. Nereti pēcāk novedot līdz stresam un izkropļotai izpratnei par cilvēka izskatu un laimīgas dzīves standartiem. Dažas sociālo tīklu aplikācijas atstāj daudz lielāku ietekmi uz jaunieša dzīves uztveri kā citas.
Pirms desmit gadiem jaunieša sociālie tīkli sastāvēja pārsvarā tikai no dažādām domu biedru grupām, un savu domu izteikšanas platformām, kā draugiem.lv, Facebook un Twitter, kur jaunietis varēja sevi pilnveidot sazinoties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem un izteikt savu viedokli, atziņas, kuras vēlāk saņēma kādu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu. Tajā laikā lielākā problēma bija viltus profili internetā un nereti varēja dzirdēt un redzēt stāstus, kā jaunietis sazinās ar kādu vienaudzi, kas vēlāk izrādās vīrietis vai sieviete gados ar garīga rakstura traucējumiem vai pedofilijas tieksmēm, kas, protams arī mūsdienās ir aktuāla problēma. Agrāk pat bildes sociālajos tīklos bija atbilstošas realitātei, lai gan fotogrāfiju kvalitāte nebija tik laba kāda tā ir tagad, kā arī nebija izveidojies ideālo bilžu/cilvēku burbulis sabiedrībā, kādā mēs dzīvojam šobrīd.
Gadiem ejot, attīstoties tehnoloģijām, parādījās arvien jaunas aplikācijas, nevis ar mērķi izteikt savu viedokli, bet gan demonstrēt pārākumu un to parādīt bildēs un video materiālos, kas straujā tempā mainīja arī jauniešu domāšanu.
Medijos parādījās informācija par youtuberiem, blogeriem un influenceriem, kuri samaitāja parasta jauna cilvēka dzīvesveidu, uzspiežot samāksloti „ideālas” bildes un video ierakstus, kas daudziem lika mainīt uztveri. Tagad cilvēki tika vērtēti pēc ārējā izskata, statusa sabiedrībā un materiālā stāvokļa ģimenē. Ja tas viss bija, tad varēja cerēt uz jaunu draugu un paziņu ieguvi.
Jauniešu vidē paaugstinājās gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība. Mērķi kļuva vairāk materiāli un balstīti uz cerību palielināt savu popularitāti sociālajos tīklos. Bērni un jaunieši kļuva par komercializētas laimes upuriem, nespējot atrast un izvērtēt, ko tad īsti nozīmē patiesa laime.
Jauno aplikāciju ietekmē, radās daudz citu problēmu. Pēkšņi daudziem nācās konstatēt, ka „parastais jaunietis“ nepavisam nelīdzinās ideālajiem skaistuļiem un šis fakts radīja un izraisīja nopietnas psihiskas problēmas. Daudzi mani laikabiedri pēkšņi juta skaudību un greizsirdību, kas vēlāk noveda pie izmisuma sajūtas un depresijas. Jaunietis neapzināti sāka vainot savās problēmās vecākus, ka viņi nevar dāvāt tādu pašu dzīves standartu kāds ir klases biedram, kurš nepārtraukti ievieto bildes sociālajos tīklos no atvaļinājumiem siltajās zemēs un dārgajām dāvanām no vecākiem.
Pusaudžiem, kuri pavada visu savu laiku internetā un sociālajos tīklos, veidojas nopietnas atkarības problēmas, kas ietekmē sekmes skolā un attieksmi pret mācībām. Stundām ilgi, katru dienu, bezmērķīgi „sērfojot“ internetā, apskatot un komentējot bildītes sociālajos tīklos, čalojot ar draugiem, skatoties video, daudzi paliek truli, vairs neprot sazināties ar cilvēkiem reālajā dzīvē. Pašizolējas ekrāna priekšā. Pazūd radošums. Netiek attīstītas citas prasmes.
Ik katrs var novērot arvien pieaugošo sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem. Tas notiek mājās, uz ielas un citur. To var sajust redzot spīdīgu ekrāna atblāzmu atspīdam sejā bērnam vai pusaudzim sabiedriskajā transportā vai uz ielas pie autobusa pieturas.
Sociālo tīklu aplikācijas ir atstājušas ļoti lielu ietekmi uz jauniešu veselību un uztveri pēdējo desmit gadu laikā, taču tehnoloģijas turpina attīstīties un aizvien jaunas un notrulinošas aplikācijas uzrodas mūsu viedierīcēs katru dienu. Vai tehnoloģijas tiešām ir atbilde uz kvalitatīvāku un komfortablāku dzīvi?
Lai mēs spētu sadzīvot ar tehnoloģiju aprīto laikmeta vilni, ir jāmāk atšķirt patiesās dzīves vērtības, no sociālajos tīklos idealizētajām, atraujot acis no zilo ekrānu gaismām.
"Student and Laptop" by Enokson is licensed under CC BY-NC-SA 2.0
"FACEBOOK Illustrations…" by Paul M Walshis licensed under CC BY-NC-SA 2.0
