Vai esi kādreiz manījis uz ēkas ieejas durvīm simbolus „K+M+B” kā īpaši izvēlētu zīmju virknējumu? Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tāda burtu un zīmju kombinācija tiek rakstīta?
Katru gadu 6. janvārī, Zvaigznes dienā, tie, kas savā mājā vēlas aicināt Kristu un cer, ka ar zīmju palīdzību Tas Kungs svētīs māju, uz mājas ieejas durvīm raksta īpašo uzrakstu. Kristieši apgalvo, ka konkrētie burti norāda uz trīs svētajiem ķēniņiem (Kaspars, Melhiors un Baltasars) un tiek tulkots: „Lai Kristus svētī Tavu namu!” (oriģ. itāļu val.: Christus mansionem benedicat!). Bībelē ir rakstīts, ka trīs Austrumu gudrie nāca apraudzīt jaundzimušo Jēzu Kristu, lai ieceltu viņu par jūdu ķēniņu. To kristieši tulko kā vēstījumu, ka ikvienam ir iespēja satikt un iepazīt Dievu, meklējot patiesību par cilvēku un pasauli. Vēsturiski nav pierādījumu, ka ir bijuši trīs ķēniņi, bet par tiem vēsta tikai mīti un leģendas. Lai arī nav īstenu pierādījumu tam, ka tādi ķēniņi ir bijuši un ticība tiem iemieso patiesi „maģisku” spēku, iepriekš minēto zīmju kombināciju uz māju, dzīvokļu un pat baznīcas durvīm var redzēt visai bieži. Šķietami ar šo zīmju palīdzību savās mājās visa gada garumā tiek uzņemts Kristus … bez zīmju kombinācijas uz durvīm, to izdarīt laikam ir krietni grūtāk. Interesantākais ir tas, ka īpašs spēks uzrakstam tiek piešķirts tikai tad, ja krīts, ar ko tas tiek uzrakstīts, ir baznīcā nosvētīts. Vai tas viss neizklausās pēc māņticības?
Kristietība noliedz māņticību un liek cilvēkam stingri pārdomāt vai māņticība ir savienojama ar ticību Dievam. Bībele vēsta, ka Noasa laikā daudzi no eņģeļiem pievienojās Sātanam un kļuva par dēmoniem, kas dumpojās pret Dievu. Ļaunums līdz šim brīdim nekur nav pazudis un cilvēku prātos realizējas kā māņticība – neticība Dievam. Tādējādi ļaunums kontrolē cilvēku prātus. Ir daudz un dažādu rakstu, profesoru, zinātnieku izdotas grāmatas, kurās tiek apgalvots, ka māņticība ir slikta un paļaušanās uz to, mūsu dzīvi var vadīt nepareizā virzienā un sekošana tai var radīt smagas sekas. Tam absolūti var piekrist. Vai tomēr nav tā, ka arī kristieši kaut kādā mērā ir māņticīgi, tikai savu māņticību pamato uz smalki izvilktiem Bībeles rakstiem vai vien pāris vārdiem?
Burtu, ciparu un zīmju kombināciju „K+M+B” rakstīšanu uz durvīm ar „īpašo” krītu var pielīdzināt arī pīlādžu zaru karināšanai pie ārdurvīm, adatu izvietošanai pie durvju ailes, nelielu strūklaku vai zivju dīķu ierīkošanai pie mājas ieejas, dažādu latvju zīmju, piemēram, Dieva zīmi vai Māras krustu izvietošanai virs mājas durvīm. Tāpat arī, lai pasargātu māju no ļauna, var izkvēpināt telpas ar aizdegtu sveci vai kadiķa zaru. Tā varētu turpināt vēl daudz un dikti, bet jau sāk šķist, ka šeit būs gana daudz dēmoniskās klātesamības.
Paskatoties pavisam racionāli uz visiem māņticīgajiem rituāliem un to paveidiem kopumā, kā pasargāt māju no nevēlamā, daļa no tiem pavisam noteikti ir pielīdzināma arī zīmju kombinācijai, kuru izmanto kristieši savu mājokļu un pat baznīcu svētīšanai. Piemēram, pīlādzis, kuram kristieši netic tā spēkam mājas aizsardzībā. Caur Bībeles vēstījumu tas tiek pielīdzināts kādam brīnumainam kokam, kas atgādina sārtojošo krustu, pie kura tika piesists Kristus. Tāpat arī kadiķis ir zināms kopš Bībeles laikiem, kad pravietis Elija pārlaiž nakti zem tā un pēc tam turpat atrod ēdienu. Tātad brīnumains augs ar īpašām „burvju” spējām!
Lai arī, iespējams, šīs sakritības ir racionāli izskaidrojamas, tās tāpat nerod atbildi uz jautājumu – ar ko atšķiras ticība dažiem simboliem uz mājas sienas no ticības tam, ka māju var aizsargāt ar dēmoniskiem māņticības simboliem? Vai ticība latvju zīmēm, kas sargā māju un ģimeni, nav pielīdzināma ticībai trīs ar mītiem apvītiem kungiem, kurus neviens nekad nav redzējis, bet tikai lasījis nostāstus par tiem? Iespējams, ka arī ticība Dievam ir tikai māņticība, kuru daudzi ticīgie negrib un nespēj atzīt, jo māņticība taču ir ļaunuma pirksts.
Alan fotogrāfija “Epiphany: Caspar, Melchior und Balthasar” ir licencēta ar CC BY 2.0
