Bija septembra otrā piektdiena. Kalendārā skaidri redzams un rakstīts septembris, bet pēc sajūtām – vēla rudens diena. Ārā valdīja auksts drēgnums, kā arī Liepājai ļoti raksturīgi varēja kārtīgi izvējoties. Taču saules stari līdz beigām mūs arī palutināja un sasildīja, lai mēs varētu apskatīt, ieraudzīt un uzzināt jaunas “zemenīšu vietas” Liepājā. Parasta ikdienas dzīve pilsētā – cilvēki steidzas uz savu galamērķi. Mašīnas, autobusi traucas viens pēc otra, viss notiek, dzīvība ir liela un mēs ieplūdām tajā.
Mēs lielākā kursa daļa devāmies ekskursijā pa Liepāju. Mūsu ceļš sākās no Liepājas Universitātes, kur devāmies tirdzniecības nama “Kurzeme” virzienā. Tuvojāmies vienam no pilsētas skaistākajiem iekškvartāliem “Romas dārzs”, kur atrodas ne tikai beķereja, skaistumkopšanas salons un kleitu veikals, bet arī viesnīca “Art Hotel Roma”. Galvenās durvis viesnīcā bija ciet, bet mēs bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, caur “ķēķi” nokļuvām viesnīcas iekštelpās. Es personīgi šajā viesnīcā biju pirmo reizi, kas ļāva man izbaudīt un raudzīties šajā viesnīcas burvībā. Visdažādākie mākslas darbi, gleznas ieskāva viesnīcas koridorus. Skaisti.
Turpinājām pastaigu un tālāk devāmies pa Tirgoņu ielu. Jau gandrīz sasnieguši galapunktu – tirgu, tieši pa labi paveras skats uz “Liepājas Svēto Jāzepa Romas katoļu katedrāli”. Ļoti skaists un cēls Dievnams, bet ilgi neuzkavējāmies to aplūkot, jo esam noskaņoti doties uz “Liepājas Pētertirgu”. Šeit varējām baudīt, gan rudens ražas dārgumus, gan iepriecināt sevi ar smalkmaizīti un kafiju, gan apskatīt, kādi raksti ir omīšu adītajām zeķēm, jā, tas ir tirgus, kur var atrast visu, nu gandrīz visu. Tāds īstens lauku šarms ar pilsētnieku piesitienu ir mūsu Liepājas tirgus.
Čalojot un dzerot kafiju dodamies tālāk, un pēkšņi piestājam Kuršu ielā pie vienas daudzdzīvokļu mājas. Šai ēkai esmu gājusi garām neskaitāmas reizes, bet vai maz varēju iedomāties, kas mani sagaida iekšā? Noteikti nē! Ieejot kāpņu telpā paveras pārsteidzošs skats – sienas rotā vēsturiski zīmējumi, kur attēlotas ir Grieķu dievietes. Ir ļoti skaisti! Tik rodas viens jautājums, kādēļ šī kāpņu telpa nav atjaunota, ja reiz šeit dzīvo cilvēki?!
Esot uz Kuršu ielas man atausa atmiņā, ka tik nesen esmu lasījusi informāciju par jaunu kultūras pagalmu Liepājā. Ātri atrodu lokāciju, un kā izrādās tieši esam blakus, tik jādodas iekšā šajā “Pegaza pagalmā”. Jauna kultūras un izklaides vieta, kur notiek gan koncerti, gan mūzikas pasākumi. Nejauši satiekam šīs vietas vadītāju un viņa mums atklāj, ka sezona jau tūliņ beigsies, bet drīzumā iekštelpās būs iespēja baudīt kultūras dzīvi. Ar nepacietību gaidām!
Mūsu ekskursija tupinās uz Palmu ielu. Ko šādu negaidīju. Dodamies iekšā vienā no mājas pagalmiem. Acis paveras plašāk, jo tik skaists, pārdomāts un sakopts pagalms pašā Liepājas centrā, vai tiešām atrodamies Liepājā, gribas vaicāt! Ikdienas skrējienā neko šādu neieraudzīt, jo dažkārt sīkumiem nepievēršam tik lielu nozīmi. Šīs ziedu kompozīcijas un velosipēds, ļāva atgriezties siltajās vasaras dienās…
Sarunas, smiekli, emocijas un ovācijas, turpinām ceļu uz Liepājas sirdi – pludmali. Piestājam pie jaunās kafejnīcas “Parka Paviljons”, nospriežam, ka būs jāatnāk kādu dienu uz šo vietu, ko nobaudīt. Ceļš tupinās gar koncertdārzu “Pūt vējiņi”, arī “viss svaigs” … Esam nokļuvušas pludmalē. Uz īsu brīdi piesēžam “Red Sun Buffet” kafejnīcā un dodamies tālāk pie LIEPĀJAS uzraksta, sataisām bildes, pagriežamies pa 180 grādiem un dodamies gar jūras krastu, pie “Vēja mātes” pieminekļa.
Esam svaigu gaisu sasmēlušās, jūru izbaudījušas un aplūkojušas dodamies tālāk. Mērķis ir apskatīt un parādīt pasniedzējai vēl vienu pagalmu Liepājā – Juliannas pagalmu. Šī vieta ir ar savu šarmu un odziņu, jo šī arī ir kultūras un izklaides vieta, kur var baudīt ēdienus, dzērienus, mūziku un vienkārši lieliski pavadīt brīvo laiku.
Tā dodoties prom no šī pagalma mēs ieraugām LiepU ēku un saprotam, ka mūsu ekskursija tūdaļ noslēgsies. Esam atraduši “zemenīšu vietas”, sakrājuši soļus un vienkārši izbaudījuši brīnišķīgu piektdienas pēcpusdienu. Ikdienas steigā, ko šādu neredzēt un nepiedzīvot, ka aiz katra stūra mūs var sagaidīt kāds neredzēts dārgums. Apstājies un aplūko pilsētu sev apkārt!
