Īsfilmas

Jāņa Vidovska un Jura Vaņkova filma par vientuļu cilvēku, kas meklē laimi un patiesību. Palēnināta, iedziļinoša pieeja. Taktisks novērojums.

Nataļja Serova interesējas par horeogrāfijas elementu izmantojumu filmās. Savā teorētiskajā darbā viņa pētījusi horeogrāfijas elementu izmantojumu lentēs “Shall We Dance”, ” Black Swan” un “La La Land“. Tagad kārta pienākusi pašas Nataļjas deju filmai. Kopā ar viņu šo filmu veidoja arī Darina Žunussova, kuras specialitāte ir protagonistu tēli Tarkovska, Bergmana un Antonioni filmās. Vai var […]

Jeļizaveta Ivanova piedāvā savu redzējumu par to, kas viņai svarīgs.

Raganas mēdz būt sieviešu kārtas, uz slotas lidojošas personas. Šajā gadījumā ragana ir vīrietis. Filmas autoram patīk fantāzijas filmas. Šis ir viņa eksperiments fantāzijas kino jomā.

Egoisti mēdz būt dažādi un sabiedrība ar viņiem izrēķinās atšķirīgi. Šajā gadījumā sods ir ļoti nežēlīgs. Par to arī šī filma.

Filmēt ir bauda. Filmēt ir lieliski, taču ne visi to saprot. Anastasija ar šo filmu mēģina mums to paskaidrot.

Vitālija Zagdaja īsfilma „Viņš ved viņus līdz vājprātam“ ir interesants vizuāls darbs kurā par pamatu izmantots amerikāņu īsfilmu scenārijs. Tas ir emocionāli spraigs, nedaudz nomācošs, taču vienlaikus pārdomas rosinošs.

Operators Kārlis Pildiņš un režisors Artūrs Andersons piedāvā filmu par cilvēkiem un sintezatoriem. Iesakām.

Ikvienam ir bijis ceļš uz skolu, kas parasti ved pret kalnu. Ar grāmatām somā un gigantiskiem plāniem, sapņiem un iecerēm galvā. Šis ceļš ir nedaudz skumjš ar melnām zeķēm pa zaļu zāli. gar šūpolēm un tukšiem soliņiem. Šis ir Maksima Patreņina stāsts.

Katram no mums ir sava dzīve ar laimes brīžiem un problēmām. Šajā īsfilmā Maksims Patreņins rāda situāciju, kad „melnā svītra“ spēj izraisīt neatgriezeniskas problēmas, kad tumsa un neveiksmes izsit no sliedēm galīgi. Depresija nav draugs, taču ir vērtīgi novērot kā autors izmanto tumsas izgaismojumus, faktūru un reljefus melnajā krāsā.

Kristians mīl boksu un mūziku. To var novērot arī šajā viņa operatora darbā.

Studentu filmās reti aktieri mēdz būt profesionāli. Šoreiz šajā virzienā viss kārtībā, un tāpēc Lidijas filma piedāvā patiesu baudu skatītājiem.

Vecākus bērni neizvēlas. Vieniem veicas, bet citiem jārēķinās ar mammu vai tēti, kas nav sava vārda cienīgi. Šīs filmas galvenā varone dzīvo viena, un vienīgais mīļais, tuvais cilvēks ir viņas vectēvs. Māte meitu jau sen ir nodevusi. Kas notiek ar šādu meiteni pēc nelaimes gadījuma? Viņa atrodas komā un nezina vai vēlas pamosties.

Mūzikas video var būt dinamisks un tas var tikt veidots arī klusinātās formās. Šajā gadījumā autors Aleksandrs izvēlējies orģinālu veidu. Iesakām noskatīties!

Skandāli ģimenēs mēdz būt. Tā nu tas ir. Diemžēl universālu zāļu pret tiem nav, un šajā fimā arī tiek runāts par šādu ģimenes lietu.

Dmitrijs Leonovičs aizraujas ar mūzikas video. Šis ir viņa eksperiments par to, kā var daudz gribēt, bet ne vienmēr iecerētais izdodas.

Kolekcijas mēdz būt dažādas. Vadimam izdevies sastap savādu kolekcionāru Rīgā, kurš 1997. gadā savai kolekcijai pievienoja pat tīģeri. Kā kolekcionāram klājas šodien? Par to uzzināsiet filmā.

Kas ir emocijas un kā tās parādīt vizuāli? Ar šiem jautājumiem savā filmā nodarbojas Anastasija. Viņai šķiet, ka visa dzīve ir viena vienīga emocija. Vai tā ir?

Filma par mīlestību, jeb pareizāk sakot – par mīlas trīsstūri. Meitene mīl cilvēku, kas neatbild uz viņas jūtām, bet neievēro to, kas viņu patiešām mīl. Labākais ir filmas fināls. Iesakām noskatīties līdz beigām!

Kinooperatora Paula Zvirbuļa ieguldījums šajā filmā tika augstu novērtēts nobeiguma komisijas slēdzienos. Var diskutēt par režiju, bet kadrs ir labs.

Senais stāsts par to, ka radiouzvedums satraucis klausītājus, ir atkārtots šajā filmā. Kādā lauku ciemā visi sabijušies no marsiešu ierašanās un nonākuši smagas izšķiršanās priekšā.

Filmas autore pievēršas kibernoziedzības tēmai. Viņai šī tēma šķiet ļoti svarīga un vietumis stāstījums pārtop detektīvam līdzīgā naratīvā. Kā jūtas upuris? To uzzināsiet, noskatoties šo filmu.

Spēlfilmā tiek stāstīts par grūto izšķiršanos cilvēka dzīvē starp naudas vilinājumu un godprātību.

Filma vēsta par cilvēka attiecībām ar dabu. Galvenais varonis „dodas dabā“, lai atgūtu garīgo līdzsvaru, kas zaudēts komfortablajā, industralizētajā pasaulē. Fonā norisinās saruna ar kādu sievieti. Filmas beigās atklājas šīs sievietes loma ekrāna varoņa dzīvē. Iesaku pievērst uzmanību operatores Karinas darbam, jo viņa nopietni strādājusi ar krāsu efektu pastiprinājumiem. Īpaši dabas skatos.

Filma “Piedošana svētdienā“ pēc tradicionālā stāsta motīviem, kurā darbojās slikta meitene un labs pusis. Šajā gadījumā atkal tas pats. Taču nav izslēgts, ka jūs filma uzrunās.

Animācijas filma ar nosaukumu „Eir“, kuru pēc japāņu animācijas tradīciju parauga veidojusi absolvente Jekaterina Kaltigina. Viņa veikusi filmā visas funkcijas, ieskaitot scenārija rakstīšanu, tēlu sistēmas veidošanu, ilustrēšanu un montāžu.

Artūrs Andersons aizraujas ar „rokumentarī“ (rokumentary) jeb dokumentālām filmām par roka mūziķiem. Viņš piedāvā šādu latviskojumu šim kino žanram un pieļauj inscenējuma izmantojumu dokumentālā epizodē.

Šis ir stāsts par Krievijas cara mīlestību, kas apglabāta Rīgas Lielajos kapos.

Rīgas ielu rekonstrukcija turpinās. Iedzīvotāji vēlas pārvietoties ar velosipēdiem. Taču galvaspilsētas ielas šādam pārbaudījumam nav gatavas. Kā pārbūvē Čaka ielu? Par šo tēmu savā vidosižetā diskutē vairāki rīdzinieki. Filmas autori: Vladislavs un Artemijs.

Sergejs ar Ņikitu apguva pili Ropažu ielā. Pastaiga bija savāda, taču interesanta.

Reizēm liekas savādi, ka no fabrikas gandrīz nekas nav palicis pāri Rīgas centrā. Izņemot kultūras cehu. Par to šis stāsts.

  Ekskursijas telpā ir lieliskas. Tās vēro, iepazīstās un vērtē.

Reportāžas mēdz būt dažādas – atmaskojošas, aprakstošas. Reizēm studentus iedvesmo rokošās reportāžas un to stils. Šī reportāža mēģina kritisko pieeju lietot kā formu.

Stāstīt stāstus var gaismu un tumsā. Šis ir tumsas stāsts un noderēs vizuālai baudai vakarā.

Impulss var piedzimt tukšā vietā, ja to iekustina kāda ideja, sajūtas vai viedoklis. Fizikā impulss ir spēka attiecības pret laiku, kurā tas izmantots. Mākslā tas ir negaidīts trieciens, kas pēkšņi ierodas nez no kurienes un dod saturu jaunām domām, idejām vai pārdzīvojumiem. Impulsi var būt psiholoģiski apgrūtinoši, bet visbiežāk tie ir radošas idejas rosinoši. Tie […]

Valters, Kristiāna un Edijs nolēma intervēt mirušos cilvēkus Rīgas Lielajos kapos. Kā viņiem tas izdevās? To var noskatīties šajā filmā.

Intervijas mēdz būt faktiskas un fiktīvas. Šī ir fiktīvā intervija. Noskatieties!

Vai pils ir pils? Atbildi uz šo jautājumu meklēja Elīna Pakalne un Lidija Ņižņikova. Gadu mijā paraudzīsimies kā viņām tas izdevās!

Rūpnīcas laikos VEF kultūras pili esot saukuši par kultūras cehu. Abas Kristas un Niklāvs devās turpu, lai to novērotu un nofilmētu šodien.

Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.

Iesakām Toma Ezerieša un Edgara Baloža īsfilmu par velobūvētājiem un entuziastiem. Tā aizstāvēta RISEBA pirms 7 gadiem, bet lieliski noder šodien, kad gandrīz visi pārsēžas uz velosipēdiem.

Šīs filmas autors ir absolvents Daniels Joffe un tā stāsta par dzīvi, sportu un prasmi uzvarēt bailes. To izdarīt nav viegli – nedz dzīvē, nedz sportā. En Garde! (2017) from RP on Vimeo.

Kristiānas Ozoliņas filma ir neparasta. Pārliecinieties paši:

Ja jums patīk parodijas, tad noteikti noskatieties šo filmu par latgaliešu kontrabandistiem. Latgaļu mūzika, manuprāt, šeit ir pats spēcīgākais skatītāju savaldzināšanas ierocis. Interesants studentu darbs.

Kristaps Mozgirs savā bakalaura darbā pievērsies e-sportam. Jaunai jomai, kas pašlaik populāra un moderna. Tiešraide notika trīs dienas un šo pūļu rezultātu varat redzēt šajā filmā. Mūsuprāt turnīrs „pa distanci“ ir izdevies un vizuālā atskaite par to – arī.

Katram cilvēkam ir savs stāsts un sava liktenīgā mīlestība. Anastasija šo stāstu redz šādā audiovizuālā versijā.

Vadims Ivanovs un Marks Sidorovs nopietni strādājuši pie sava bakalaura darba par studenta dzīvi audiovizuālās mākslas nodaļā. „Pasaki beidzot patiesību“. Teorētiskajā daļā Vadims centies noskaidrot japāņu animācijas režijas noslēpumus, bet Marks iedziļinājies Rodžera Aleksandra Dikinsa kinooperatora darbā, analizējot krāsu un kameras kustības izmantojumu filmās „Kur sirmgalvjiem nav vietas“ un „Pa asmeni skrejošais 2049“. Abu veidotās bakalaura […]

Jānis Vidavskis ir aizrāvies ar psiho maģijas dekodējumu Alehandro Hodorovska filmās. Arī savā bakalaura darba filmā „Tukšuma meklējumā“ viņš turpina eksperimentēt šajā virzienā. 

  Kalnciema iela ar savām koka mājām ir Rīgas vārti. Pa to galvaspilsētā iebrauc viesi no lidostas un kurzemnieki. Markam, Rihardam un Gustam patīk Kalnciema iela. Viņi pa to braukā ar savu automašīnu un ārā nekāpj. Šī ir Marka Landmaņa, Riharda Dīča un Gusta Mateviča versija par Kalnciema ielu Pārdaugavā.

Šo pārdomu filmu veidoja Olga Bogdanovs un Antra Salmgrieze

  Kā jau novērojāt, visas otrā kursa studentu grupas gatavoja reportāžas no Ziemeļblāzmas krāšņās pils. Katrs par redzēto vizuāli stāsta citādi. Vieniem patīk arhitektūra, citiem dibinātājs un entuziasts, mecenāts un ģēnijs Augusts Dombrovskis. Šo darbu veidoja studenti: Marks Landmanis, Rihards Dīcis, Gusts Matevičs, Arvis Šķirus.

Šo filmu par Candera ielu Rīgā veidojuši studenti: Arvis Šķirus, Kristers Hartmanis, Valts Bergmanis. Bērnības ielas ir būtiskas, taču dažādas. Iespējams, ka autori vizuālajām stāstām piedomā klāt ainas, kuru filmā nav. Var gadīties ka Arvim izdosies verbāli piemontēt klāt sniegu Candera ielā un nākotni Pārdaugavai. Var gadīties, ka jūs to saskatīsiet.

Šo filmu reportāžu veidoja: Amanda Rudzīte, Lāsma Lazdāne, Anna Terēze Lase, Linda Anna Silavniece

Šo reportāžu no Ziemeļblāzmas veidoja Augusts Barkovskis, Kristers Hartmanis, Valts Rinalds Bergmanis

    Filmējot Rīgu tumsā, veidojas savādi stāsti. Šis ir viens no tādiem. Tā autori ir Augusts Barkovskis un Anna Terēze Lase.

Šo filmu tumšā Rīgas vakarā veidoja: Sandris Saulītis, Valters Rogulis un Kārlis Kristaps Šteinbergs. Valters pats dzīvo Stabu ielā. Viņam šī iela ir savējā. Tupretī Sandrim un Kārlim te iznāca viesošanās. Karakuda brīnījās par to, ka trijotne nav apstājusies pie „Stūra mājas“ Stabu ielā. Mēness aptieka pievērsa lielāku uzmanību. Autori apgalvo, ka šis esot cits […]

Šī ir Sandra Saulīša un Valtera Roguļa reportāža no Ziemļeblāzmas pils Vecmilgrāvī, Rīgā. Pievērsiet uzmanību montāžai, īpaši panorāmā ap ēku. Tā lieliski saslēdzas ar klasisko mūziku, kas izmantota kā audiālais fons.

Šo filmu veidoja Aleksandra Reisnere, Aldis Bičevskis un Vitālijs Zagdajs. Tā veltīta izcilā latviešu mecenāta, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja Augusta Dombrovska piemiņai.

Šī ir Veina Krastiņa un Aleksa Tolkačeva reportāža no kultūras pils Ziemeļblāzma apmeklējuma. Katra studentu grupa reaģēja citādi uz piedzīvoto tur. Šis ir Aleksa un Veina stāsts.

Šis ir Aleksa Tolkačeva un Veina Krastiņa stāsts par galveno ielu Čiekurkalnā, Rīgā  



Video eseja  par Ž. Bizē operas „Karmena“ tēmu Karmena A. Gūtmane, K. Kambaris, L. Sproģe, L. Rošāne (RISEBA, 3. kurss, bakalauri, 2017.)