Eiropa

Jaunavas Marijas draudzes baznīcā notiks Lietuvas sieviešu kora “Dange”, “Žveju Rūmai” un Liepājas Universitātes sieviešu kora “Atbalss” mēģinājumi. Tikšot dziedātas latviešu un lietuviešu kora dziesmas. Protams, neiztiekam bez simfoniskiem pirmatskaņojumiem. Kā atzīst gan diriģenti, gan koristi, tad kultūras „druvas” kopšana ir nebeidzams, piepildošs un garīgi atjaunojošs darbs, kas piešķir dzīvei daudz augstāku vērtību. Par to […]

Sajūta, ka tūlīt pamodīsies un viss būs tikai sapnis, nepamet jau divus mēnešus. Viss gluži vienkārši bija pārāk ideāli, pat neticami. Vai tiešām es pirms pusotra mēneša absolvēju vidusskolu? Un drīz pēc tam iekļuvu kārotās studiju programmas budžetā? Vai tā var būt, ka tūlīt jākāpj ārā no lidmašīnas, kas mani ir aizvedusi mana pirmā ceļojuma […]

Bečenčā iestājās vakars, ik pa laikam ierējās kaimiņu Aļošas suns Vlaģiks. Duraks jau viņš vien ir tas suns, bet arī Aļoša no sava suņa daudz neatpaliek. Kad sadzeras, tad abi rej. Vlaģikam tik sanāk labāk. Gaļina noslauka galda vaskadrānu ar miklu trauklupatu un sagurumā iekrīt pagultē. Auksta māja, izsaldēta, malka beigusies. Rīb televizors un stāsta […]

To grow your company internationally, you must be able to communicate with customers who speak different languages and have different cultural backgrounds. What appeals to audiences in one nation might not do so in another. Transcreation, which adapts marketing messages for various cultural contexts while maintaining the original intent, style, and context, is useful in […]

If you run a business and offer the best product or service available, you might be unable to reach the customers you want if your communication is poor. You must find the right partner to offer localization solutions that meet your company’s needs if you want to get past linguistic and cultural barriers. Let’s find […]

Šis rīts man ir iesācies agri – duša, frizūra, pēdējās mantas somā, brokastis. Pulkstenis rāda bez desmit minūtēm desmit. Tūlīt jāizbrauc, bet es vēl neesmu kārtībā. Vīram jau apavi kājās, stāv pie durvīm un dīdās. Atkal es čammājos, pat tad, kad esmu cēlusies divas stundas pirms viņa. Labi. Vēl pāris minūtes un esmu gatava. Atvadu […]

Vai būtu jāboikotē krievu kultūra un māksla tagad – kad Kremlis uzbrūk Ukrainai? Šis jautājums nav nepamatots un nav arī populistisks. Somijas, Baltijas valstu un Ukrainas pakļaušana krievu impērijā notika ne tikai ar ieroču, bet arī ar krievu valodas kā soda sviras palīdzību. Krievu impērijas veidotājiem (caram un boļševikiem) vajadzēja jaunas un jaunas teritorijas, kas […]

Bārbijas dzīve atkal būs modē. Pavērsiens saistīts ar jauno filmu „Bārbija“, kura šovasar ieraudzīšot dienasgaismu. Tur pamanīsim nesavienojamas lietas: gan feminisma, gan arī misogīnijas estētiku un mēģināsim saprast, kāpēc kārnā lelle turpina magnetizēt bērnus un pieaugušos. Tā tas notiek, ja meitenītes aizmet projām pa gaisu tradicionālo lelli – bēbīti. Tā vietā ievietojot savā leļļu mājā […]

Šobrīd Latvijas tirgū pieejama ļoti plaša tulkošanas un citu valodu pakalpojumu sniedzēju izvēle. Kā neapmaldīties plašajā piedāvājumā un izvērtēt, ka izvēlētais tulkošanas birojs sniegs kvalitatīvus un finansiāli izdevīgus tulkošanas pakalpojumus? Pieredze Viens no galvenajiem kvalitatīvas pakalpojumu sniegšanas radītājiem ir aģentūras pieredze tulkošanas jomā. Ilgstoša uzņēmuma darbība norāda uz to, ka klienti šim pakalpojuma sniedzējam uzticas, […]

Norvēģu dramaturģijas klasiķa Henrika Ibsena (1828-1906) luga „Leļļu nams“ pirmo reizi publicēta 1879. gadā. Tās tirāža (8000 eksemplāru) tika izpārdota jau pirmajās nedēļās pēc teksta iespiešanas uz papīra. Gandrīz vienlaicīgi to varēja noskatīties uz skatuves Kopenhāgenā. Tolaik skaitījās populāra luga, jo piedāvāja publiski aktuālu problēmu, kas daudzus satrauca. Vēlāk to uzveda arī karaliskajā dramatiskajā teātrī […]

Sestdien, 13. augustā, no pulksten 14:00 Karostā risināsies III Lāčplēša dārza svētki ar moto “Trīs lietas – labas lietas”. Pasākuma laikā būs iespējams satikt arī Piejūras pilsētu literārās akadēmijas dalībniekus. Aicināti visi interesenti. Lāčplēša dārza svētki šogad norisināsies 13. augustā, aicinot visu vecumposmu skatītājus un klausītājus uz koncertiem, darbnīcām, meistarklasēm un citām aktivitātēm. Dārza svētkus […]

Lenija Rīfenštāle paliks kā leģenda un mīkla. Viena no spožākajām XX gadsimta kinorežisorēm, kura ar saviem atklājumiem dokumentālā kino jomā var nostāties līdzās rīdziniekam Sergejam Eizenšteinam. Taču sabiedrības attieksme pret viņu joprojām ir nepārprotama – ļauna sieviete, kura nepatīk. Kāpēc? Tāpēc ka viņa (tāpat kā Eizenšteins) ar savu mākslu slavināja diktatora režīmu. Šajā gadījumā – […]

Septembra beigas. Ak, kā mēs gaidījām septembra beigas. Ļoti gaidījām. Tā, ka skaties pulkstenī un gribi viņu pasteidzināt vai ieslidināt kalendāram kabatā kādu žūksnīti, lai izlaiž pāris datumus, varbūt pat nedēļas, neviens jau nemanītu. Ilgi gaidījām, kopš janvāra baltuma, un sistemātiski gaidījām, katru nedēļu pa 100 mārciņām. Tāda bija vienošanās. Jau līgumu parakstot, krūtīs kaut […]

Šī stāsta sākumā atrodas nāve. Pavisam īsta. 26 gadus vecs imigrants no Sīrijas kļūdas dēļ tiek apcietināts un pēc paša izraisīta ugunsgrēka ir atrasts miris cietuma kamerā Vācijas pilsētā Klēvē (Kleve). Policija Amedu A. aiz pārpratuma noturēja par zagli no Mali, kuru meklēja Hamburgas prokuratūra, un aizturēja. Tiesneši šo kļūdu nepamanīja, uzskatīja, ka Ameds A. […]

Aizdomas, ka mediji Latvijā nav pilnībā brīvi, bet regulāri notiek mediju un žurnālistu ietekmēšana jeb uzpirkšana, izskan bieži. Kristīnes Misānes gadījums pierādīja, ka šīs aizdomas nebūt nav bez pamata. Tieši otrādi – mediju uzpirkšana ir iesakņojusies tradīcija Latvijā. Sabiedrisko attiecību jeb PR aģentūras „Repute” vadītāja Iveta Dzērve, kā pilnīgi pašsaprotamu uztvēra faktu, ka viņas reklāmas […]

Reti kurš Latvijā nebūs neko dzirdējis par Vislatvijas Akciju „Glābsim Kristīni”. Sašutums par dāņu tiesas „netaisnīgumu” un Latvijas prokuroru „stulbumu” ir liels. Viņu dēļ tagad cietīs „nelaimē nonākusī” Kristīne Misāne, kura” nevainīga” sēžot Dānijas cietumā. Akcija „Latvija Tevi Neaizstāvēs un Eiropā Valda Beztiesiskums” kulmināciju sasniedza 17. februārī, kad Krievijas RIA Novosti publicēja rakstu par vairāku […]

Agrā sestdienas rītā mani pārsteidza kāda privāta vēstule. Atrakstīja viena sociālo tīklu paziņa, visnotaļ jauka un inteliģenta dāma Alise Z., kurai piemīt reti sastopamā īpašība, nepadoties pūļa spiedienam un pārliecībai, bet domāt pašai. Tādēļ mēs abas šad un tad apmaināmies ar viedokļiem par aktualitātēm un jau sen mēģinām norunāt tikšanos uz „kapeju” reālajā dzīvē. Izrādās, […]

Tāds jautājums izskanēja sociālajos tīklos pēc tam, kad pētnieciskais centrs publicēja materiālu „Kā NA biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem”. Lai nerastos pārpratumi, atzīmēšu, ka, manuprāt, uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir jāatbild negatīvi. Nedomāju, ka „Re:Baltica” kaut kādā veidā būtu saistīta ar Kremļa medijiem. Muļķīgi ir tas, ka pētniecības centra žurnālistes savā darbā šķiet izmanto […]

Neapmierināts Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) izbrauca no savas vasaras rezidences Fušlas pilī (Schloss Fuschl) Zalcburgas apkārtnē, lai dotos uz Maskavu parakstīt līgumu ar PSRS. Par visiem līguma punktiem abu valstu pārstāvji bija vienojušies iepriekšējās dienās. Pēc tam, kad britu-franču delegācija, neko nepanākusi, aizbrauca no Maskavas, pakta noslēgšanu vairs nekas neapdraudēja. Fon Ribentropaprāt uz […]

Vai pirms „Arabellion” vai „Arābu pavasara” varējām iedomāties, ka vienkārša sakņu tirgotāja pašsadedzināšanās varētu izraisīt milzu izmaiņas visā Ziemeļāfrikā? It kā neliels notikums, bet rezultātā varu zaudēja ne tikai Tunisijas diktators Bens Ali vien. Dziļas pārmaiņas skāra gan Lībiju, gan Ēģipti, gan citas reģiona valstis. Sakņu tirgotāja pašnāvību nevarēja paredzēt neviens – ne slependienesti, ne […]

Tas sen vairs nav noslēpums, ka daudzi deputātu kandidāti pirms vēlēšanām darbojas pēc principa: „Kā var nesolīt?!”. Īpaši plaši šo principu izmanto šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kā nu ne – te labi noder apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vispār nezina, kā strādā EP un ko un kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu deputāti […]

  Misija pastkastītē Ik pa laikam medijos uzpeld kāda ziņa par Eiropas Parlamenta vēlēšanām š.g. 25. maijā. Pirmo reizi šogad par tām dzirdēju, pateicoties slavenajam Nilam Ušakovam. Saistībā ar viņa bēgšanu no savārītās putras Rīgas Domē. Vismaz tā tas tika atspoguļots masu medijos. Pavisam nesen saņēmu sev adresētu vēstuli ar informāciju, ka esmu reģistrēta 2019. […]

Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (Josef von Sternberg; 1894-1969) režisētajā mākslas filmā “Zilais eņģelis” (Der blaue Engel) ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu sinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). Nenoliedzami, […]

Iepriekšējā rakstā runājām par laiku pēc ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) nāves, kad Spānija atgriezās uz demokrātijas ceļa un Katalonija atkal atguva autonomiju. Fašisma ēnas šodienas Spānijā Diemžēl nākošajos gadu desmitos līdz pat šodienai Spānija nav spējusi noslēgt rēķinus ar fašistisko pagātni. Pavisam pretēji tam, kā to ir izdarījusi Vācija ar savu nacistisko pagātni. Jau […]

Iepriekšējā rakstā runājām par Spānijas pilsoņu karu un drūmāko laiku Katalonijas vēsturē ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) diktatūras laikā. Pēc F. Franko nāves 1975. gada 20. novembrī katalāņi piedzīvoja ilgi gaidītās demokrātiskās pārmaiņas. Jau 1976. gada aprīlī iznāca pirmā tikai katalāņu valodā sarakstītā dienas avīze „Šodien” (Avui). Katalāņu kultūras kongresā apvienojās katalāņu inteliģence un plašas […]

Šoreiz stāstu turpināsim no 1931. gada, kad notika vēlēšanas, kurās uzvaru guva republikāņi, un karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Par to bija runa iepriekšējā šīs sērijas rakstā. ((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/03/24/katalonijas-krizes-konteksts-grutais-cels-lidz-katalanu-nacionalas-apzinas-atjaunosanai/)) Divas dienas pēc vēlēšanām, 1931. gada 14. aprīlī Katalonijā pārliecinošu uzvaru izcīnījušais Fransesks Masija (Françesc Macià) Barselonā pasludināja Katalonijas Republiku. Dažas stundas vēlāk Madridē tika […]

Iepriekšējais stāsts par Katalonijas vēsturi noslēdzās ar dramatisko 1714. gadu, kad Katalonija zaudēja cīņu par savu neatkarību ((karakuda.net/2019/03/17/katalonijas-krizes-konteksts-kars-par-spanijas-mantojumu/)) un uz ilgiem laikiem nonāca spāņu pakļautībā. Pēc Barselonas krišanas katalāņu politiskā patstāvība bija beigusies un viņiem atlika vien koncentrēties uz ekonomisko attīstību. Pēc gariem kara un nemieru gadiem, Katalonijai 17. gs. otrajā pusē izdodas sasniegt atzīstamus […]

Iepriekšējo stāstu par Kataloniju ((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/03/10/katalonijas-krizes-konteksts-katalonijas-neatkaribas-kars/)) noslēdzām ar Neatkarības karu (Pļāvēju sacelšanos). Laiku, kad Portugālei izdevās kļūt neatkarīgai no Spānijas, bet katalāņiem uz šādu izdevību nācās gaidīt tālāk. Šķita, ka šāda iespēja radīsies pēc 1700. gada, kad nomira Kārlis II, kuram nebija mantinieku. Tiesa, savā pēdējā testamentā viņš par mantinieku nozīmēja Anžujas Filipu, Ludviga XIV mazdēlu. […]

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kad Katalonija zaudēja savu dinastiju un bija spiesta pieņemt Kastīlijas karaļa pārvaldīšanu. ((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/03/04/katalonijas-krizes-konteksts-dinastijas-zaudesana/)) Šīs izmaiņas noveda arī pie vispārēja saimnieciskā apsīkuma katalāņu zemēs un dzīves līmeņa pasliktināšanās. Katalāņi pakļāvās, bet samierināties ar to nespēja. 17. gs. vidū viņi apņēmīgi uzsāka cīņu, lai atbrīvotos no kastīliešu varas. Neatkarības karš, kurš pazīstams ar […]

„Netērē savu enerģiju, Rekss – mēs darīsim to, kas ir jādara!”, pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) slavenā tvīta, ar kuru viņš atsauca savu ārlietu ministru Reksu Tilersonu (Rex Tillerson) no sarunu gatavošanas ar Ziemeļkoreju. ((https://twitter.com/realDonaldTrump/status/914497877543735296)) Kā jau visām D. Trampa ārpolitiskajām nostādnēm, arī šai nebija lemts ilgs […]

Līdz šim runājot par Katalonijas vēsturi, pieredzējām gandrīz tikai augšupeju, kura vainagojās ar katalāņu ietekmes izplēšanos visā Vidusjūras baseinā, nonākot pat līdz Mazāzijai. Eiropas kontekstā svarīga bija Katalonijas politiskā uzbūve, kura uzrādīja nozīmīgus demokrātijas iedīgļus. Katalāņi savā sabiedrības organizēšanas pakāpē daudzējādā ziņā bija aizsteigušies priekšā savam laikam, kā to redzējām iepriekšējā rakstā. ((karakuda.net/2019/02/24/katalonijas-krizes-konteksts-katalonijas-parlamentaras-tradicijas/)) Tomēr savas […]

Pagājušo nedēļu aplūkojām vienu no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē. Katalāņi pārvaldīja Vidusjūras baseinu, tās teritorija stiepās līdz pat Sicīlijai un Ziemeļāfrikai, viņi atkaroja no mauriem gan Baleāru salas, gan Valensijas karalisti. ((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/02/11/katalonijas-krizes-konteksts-3/)) Šajā laikā Katalonijā bija ne vien ekonomiski, bet arī politiski attīstīta valsts – tās pārvaldes forma bija aizsteigusies priekšā savam laikam. […]

Neviena uzruna Minhenes drošības konferencē netika uzņemta ar tādām ovācijām kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) kaismīgā un emocionālā iestāšanās par multilaterālismu un sadarbību valstu starpā. Tomēr tieši A. Merkeles runa skaidri nodemonstrēja, ka viņas teiktais ir domāts pavisam citai pasaulei – ne tai, kurā mēs šobrīd atrodamies. Vācijas kanclerei šis ir pēdējais termiņš […]

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kurā sākās Katalonijas uzplaukums, kad 12. gs. Barselonas grāfs Raimunds Berengē IV noslēdza laulības līgumu ar vienu gadu veco Aragonas Peronellu, kā rezultātā Katalonijas grāfiste apvienojās ar Aragonas karalisti. ((karakuda.net/2019/02/03/katalonijas-krizes-konteksts-katalonija-klust-karaliste/)) Tam sekoja viens no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē, par kuru būs runa šajā rakstā – par laiku, kad katalāņi […]

Iepriekšējā šīs sērijas rakstā ((karakuda.net/2019/01/13/katalonijas-krizes-konteksts-2/)) apstājāmies pie 12. gadsimta sākuma Ramona Berengē III (1082-1131) karagājiena uz Maljorkas salu. Salu viņš iekaroja, bet ilgi noturēt nespēja. Mūsu stāstā šis karagājiens ir nozīmīgs ar to, ka tā sakarībā vēsturē pirmo reizi nosaukums Katalonija un katalāņi tika lietots kā apzīmējums kulturālai, etniskai un politiskai vienībai. Ramona Berengē III […]

Ja valdību var tēlaini iedomāties kā skaisti apkaltu lādi, tad premjerministra Artura Krišjāņa Kariņa lādei (valdībai) kopš ceturtdienas ir vāks vaļā un mēs varam aplūkot, kas tajā atrodas. Visiem tiem, kuri šobrīd ir neapmierināti ar lādes saturu, nākas atgādināt, ka tā ir piepildīta tieši ar tiem politiskajiem spēkiem un viņu izvēlētajiem pretendentiem, kurus vēlētāji rudenī […]

Pirmajā rakstā par Katalonijas krīzes kontekstu stāstīju par vissenākajiem zināmajiem notikumiem šodienas Katalonijas teritorijā un par to, kā teritorijas ap Barselonu pārvaldīšanu franku karalis Kārlis Plikgalvis nodeva kataloniešu grāfam Valfrīdam Matainajam, kuram izdevās pamazām atbrīvoties no pakļautības Karolingiem un radīt priekšnoteikumus Katalonijas valstiskumam.((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/01/08/katalonijas-krizes-konteksts/)) Tātad 9. gs. beigās Barselonas grāfi izmantoja iespēju kļūt neatkarīgiem un laika […]

Katalonijai un katalāņiem apzināti pievērsos īsi pirms 2017. gada 1. oktobra neatkarības referenduma jeb „1-O” kā to apzīmē paši katalāņi. Atzīšos, ka biju pārsteigta par to, ko uzzināju. Domāju, ka arī daudziem latviešiem notiekošais tur bija pārsteigums, jo Spānija ir pietiekoši tālu un daudzi latvieši nebija pamatīgāk iedziļinājušies tās politiskās dzīves niansēs. Man Spānija bija viena […]

Kā cilvēks, kurš savu dzīves sākumposmu bijis spiests pavadīt PSRS, ļoti jūtīgi reaģēju uz jebkādiem notikumiem, kuri atgādina to laiku „sirdsapziņas cietumniekus”. Politisko ieslodzīto Padomju Savienībā bija daudz. Gandrīz katrs par to zināja, tikai skaļi runāt nedrīkstēja. Zinājām, vai vismaz nojautām, par GULAGU, par psihiatriskajām slimnīcām, kurās režīmam nepakļāvīgos pataisīja par „dārzeņiem”. Tas ir nopietns […]

Jau gandrīz 30 gadus esam brīva sabiedrība, kurai pašai ir tiesības noteikt savus mērķus un ceļus, kā pie tiem nonākt. Tāpēc nav jābrīnās, ka ik pa laikam mūsu valsti pāršalc kampaņas par kādām izmaiņām, kuras izraisa viedokļu sadursmes. Tā savulaik visi satraucās par grozījumiem Krimināllikumā, pēc gada par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šobrīd uzmanības centrā ir […]

Jau pirms vairākām nedēļām neatkarīgie krievu žurnālisti brīdināja no iespējamas Krievijas agresijas Azovas jūrā, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār to, jo Putina reitings valstī ir nokrities līdz 2014. gada sākuma līmenim. Krimas okupācija lika krieviem izjust lepnumu par savu valsti un saliedēties ap prezidentu. Normālā pasaulē cilvēki nebūtu sajūsmināti par valdības veiktu uzbrukumu citai valstij, […]

Svētdien notikušās vēlēšanas Vācijas federālajā zemē Bavārijā saprotamā kārtā izsaukušas politisko komentētāju interesi – tās tiek vērtētas arī kā pašreizējās kancleres un viņas valdības spēka un nākotnes izredžu indikācija. Lai arī vēlēšanu rezultātiem ir lielāka nozīme uz partiju iekšējām cīņām nekā uz valsts politiku, tad tomēr mums ir vērts pavērtēt to, kas notiek Vācijā un […]

Vērojot partiju līderu debates televīzijā, skaidri varēja redzēt, ka uz vietu varā pie mums pretendē vesela virkne krieviskās tradīcijās un domāšanā balstīti politiskie spēki – viņu darbošanās pamatmetode ir skaļa kliegšana, pretinieka zākāšana un visas pārējās „russkij mir“ raksturīgās izpausmes. Labi, ka vēl nesāka kauties vai mest cits citam ar dažādiem priekšmetiem. Kaut gan dažs […]